Lielākajai daļai ukraiņu joprojām svaigā atmiņā ir Ukrainas sabiedrības protesti, reaģējot uz prezidenta Janukoviča lēmumu apturēt eirointegrācijas kursu, kā arī apstādināt gatavošanos parakstīt Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līgumu.

Toreiz pašcieņas un brīvības aizstāvēšana maksāja daudzu Ukrainas patriotu dzīvību: trīs mēnešu laikā tika nogalināti 106 cilvēki un vairāk nekā 2000 tika ievainoti. Un 2014. gada pavasarī sākās Krievijas militārā agresija, ko pavadīja Krimas un atsevišķu Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritoriju okupācija.

Jā, ja ukraiņi pirms deviņiem gadiem nebūtu devušies uz Pašcieņas Maidanu, šodien arī kara nebūtu.

2014. gadā nebūtu anektēta Krima un okupēts Donbass. Toties visa Ukraina būtu okupēta, paverdzināta un uzsūkta!

Ja nebūtu Pašcieņas revolūcijas, Ukraina kā valsts tikai formāli pastāvētu Krievijas paspārnē. Bet tagad viņi mēģinātu mobilizēt ukraiņus “speciālajai operācijai” Eiropā.

Tas tikai lai saprastu, cik dziļu aizu ukraiņi pārvarēja pirms deviņiem gadiem… Šodien ne visi pat atcerēsies, ka tikai pirms kādiem deviņiem gadiem Kijevas centrā un daudzos reģionu centros bija pieminekļi Ļeņinam, pakalpojumu sfēra gandrīz pilnībā bija krievvalodīga, radio un televīzijā bija tikai pieci procenti dziesmu ukraiņu valodā, bērni skolās runāja krieviski… Šo deviņu gadu laikā ir noticis milzīgs pavērsiens.

Ukraiņi zina, ka Krievija izvērsa asiņainu karu, jo nevarēja viņus pārvērst par klusiem vergiem, nevarēja nopirkt, nevarēja iebiedēt. Jā, šodien šai izvēlei ir drausmīga cena.

Taču īsti patrioti labi apzinās dziļu patiesību: ja cilvēki starp maizi un brīvību izvēlas maizi, viņi galu galā zaudē abus.

Līdz ar Janukoviča nākšanu pie varas Ukrainā kļuva skaidrs, ka divu pasauļu, divu dažādu dimensiju – brīvības un verdzības – sadursme ir neizbēgama. Tāpēc cilvēki 2013. gadā devās uz Maidanu, bet 2022. gadā devās uz fronti.

Šodien – vai nu mēs viņus, vai viņi mūs. Vai nu ukraiņi iznīcinās ļaunuma impēriju, vai arī viņus atkal sakošļās, saindēs, pārtaisīs, salauzīs un pārvērtīs par nebrīviem cilvēkiem.

Jūs varat baudīt cieņu, bet dzīvot nebrīvē. Jūs varat būt brīvi, bet nebūt brīvības cienīgi. Ukraiņi katru dienu cīnās par to, lai ienaidnieks mums neatņemtu ne pašcieņu, ne brīvību.

Oleksandrs Grinka, žurnālists