Ukraiņa skats no Liepājas: Kara šausmas un ukraiņu dvēseļu sāpes
Pirms vairāk nekā gada ukraiņi pamodās jaunā realitātē. Pirms vairāk nekā gada katrs pats izjuta, kas ir karš. Ukraiņi ir iemācījušies izdzīvot pastāvīgās apšaudēs, gatavot uz ugunskura, dzemdēt pagrabos un, galvenais, ir iemācījušies aizstāvēt savu zemi ar jebkādiem līdzekļiem.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
Bet parastie cilvēki paliek zem neuzvaramības un neierobežotā Ukrainas spēka saukļiem. Ar sāpēm, izmisumu, bailēm, izmisumu.
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem vairāk nekā 70% ukraiņu dzīvo stresā, un vairāk nekā 50% piedzīvo pastāvīgu trauksmi. Galvenais iemesls ir Krievijas agresija.
Jā, mēs visi zinām, ka stress ir ķermeņa reakcija uz kaut ko, kas pārsniedz tā spējas. Tā ir dabiska reakcija. Kad tas ir īslaicīgi, tiekam galā ar notikumiem un turpinām dzīvot mierā.
Bet, ja mēs runājam par karastāvokli, tad pastāv pastāvīga dažādu stresa faktoru ietekme uz cilvēku dzīvi. Tas var būt bīstami, jo mūsu psihe ir noplicināta. Mēs nevaram dzīvot pastāvīgā stresā, jo vairs netiekam adekvāti galā ar dzīves izaicinājumiem.
Arvien vairāk ārstu piesardzīgi brīdina, ka ukraiņiem no frontes līnijas reģioniem
tagad lielākā vai mazākā pakāpē ir garīgās veselības problēmas baiļu, apšaužu, gaisa uzlidojumu un informācijas pārslodzes dēļ.
Un kas notiks ar ukraiņu kolektīvo psihoemocionālo un garīgo veselību pēc kara? Es domāju, ka pēctraumatiskā stresa traucējumi būs viņu dzīves pavadonis ilgus gados.
Principā mani ir grūti šokēt ar stāstiem vai skatiem no Ukrainas kara ikdienas. Taču pēdējā laikā mani pārsteidz un uztrauc noteiktas tendences manu tautiešu uzvedībā.
Ukrainā jau sen kļuvis ierasts, ka pieaugušie ved bērnus uz skolu, džinkstot raķetēm un krītot droniem – kamikadzēm, ka cilvēki nereaģē uz uzlidojuma trauksmi un neslēpjas patversmēs, ka kartupeļi tiek stādīti vasarnīcās, sprāgstot lādiņiem, ka civilie cilvēki mierīgi pastaigājas blakus karavīru līķiem…
“Kāpēc man jābaidās no tām raķetēm vai bumbām, nu atlidos, nu nogalinās, tas ir karš,” smejoties (!) ukraiņi bieži saka cits citam.
Jā, kaut kādos gadījumos to visu var saukt par psiholoģisko stabilitāti vai sevis mierināšanu, bet citos par psiholoģiska vai garīga rakstura problēmām.
Nebūšu pārāk kategorisks, taču Pasaules Veselības organizācija ir ārkārtīgi nobažījusies par ukraiņu emocionālo stāvokli. Pēc tās secinājuma Krievijas iebrukuma dēļ katram piektajam ukrainim ir risks saslimt ar kādu garīgo traucējumu paveidu.
Jau vairāk nekā gadu ukraiņi frontē un aizmugurē ir izturējuši milzīgu stresu, arī psiholoģisku, jo karš uzbrūk viņu psihei.
Karš ne tikai sāpina, kropļo, nes fiziskas sāpes, tas iznīcina ukraiņu dvēseles.
Oleksandrs Grinka, žurnālists