Pēc 13. marta vētras vienā no populārākajām atpūtas vietām Liepājā, Zirgu salā, izskaloti pastaigu takas dambja posmi un ezera krastmala zem koka laipām. Joprojām var droši doties pastaigā līdz putnu vērošanas tornim, taču aizliegts iet aiz Valsts policijas brīdinājuma lentēm, ar kurām norobežotas bīstamās vietas.

Izskalojumus jeb krasta eroziju Zirgu salā izraisīja ūdens līmeņa svārstības un spēcīgās straumes – vējš jūras ūdeni pa Tirdzniecības kanālu sadzina ezerā, bet pēc tam ūdens masas strauji atplūda atpakaļ jūrā.

Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls informē “Kurzemes Vārdu”, ka atpūtas objekta būvnieks “A-Land” pašlaik aprēķina dabas postījumu novēršanas izmaksas. “Ja summas būs lielas, vajadzēs rīkot iepirkumu, tāpēc nevaram apgalvot, ka būvnieks pats arī visu salabos. Šie nav garantijas darbi, bet dabas postījumu likvidēšana,” viņš uzsver. Darba apjoms būšot liels, jo jālabo ir taka, no kuras ūdens noskalojis granti, kā arī zem laipām atsevišķiem balstiem nemaz nav pamata, tie neturas ne uz kā. “Tur arī nāk ārā no zemes nesadalījušies sadzīves atkritumi, un tas nemaz nav labi. Tos gan savāksim,” sola A. Štāls.

Uz jautājumu, vai ezera krasta attīrīšana no krūmiem un būvju uzstādīšana nav bijusi par iemeslu pastiprinātai erozijai, A. Štāls atbild noliedzoši: “Laipu balstu izskalošanu nav ietekmējusi krūmu izciršana. Varbūt nogāzi vajadzēja kaut kā citādi stiprināt, taču gājēju takā tā jau tika stiprināta ar bruģakmeņiem, kas diemžēl netraucēja ūdenim plūst pāri un aizskalot granti. Ar dabas procesiem Liepājā ir jārēķinās. Dabai pretī stāvēt un visu izrēķināt – vai to vajag? Zirgu takas projekts ir ļoti labs.”

Ūdens līmeņa celšanās jau iepriekš esot nodarījusi nelielus postījumus Zirgu salā, un tikuši veikti labojumi – uzbērta grants. Arī citas pastaigu vietas pie Liepājas ezera applūst, uzsver A. Štāls, piemēram, pa laipu Lauku ielas galā, ūdens līmenim paceļoties, nemaz nevarēja staigāt.