”Kašķi” ir katrā iepirkumā. Tā ir zināmā mērā valsts politika – izveidot tādu iepirkuma mehānismu, kurā bez ”kašķiem” neiztikt. Pozitīvais ir tas, ka Liepājas un apkaimes pašvaldību Iepirkuma komisija ir izvēlējusies tomēr saimnieciski izdevīgāko variantu, nevis zemākās cenas piedāvājumu. Un gan komisija, gan Iepirkumu uzraudzības birojs ir pateicis savu verdiktu.

Mani gan pārsteidz aktivitātes. Nezinu, varbūt Liepājas domei ir dokuments par šo te tā saucamo tiesas procesu, jo reāli mēs tādus dokumentus neesam redzējuši, mums nav informācijas, ka tādi būtu iesniegti.

Ņemot vērā, ka šajā iepirkuma procesā zaudētājs “Ragn-Sells” ir informējis, cik mums zināms, arī iedzīvotājus, aicinot neslēgt līgumus, tas šajā brīdī ir nekorekti.

Ja būtu tiesas lēmums apturēt procesu, tad varētu par šo jautājumu diskutēt un izvēlēties varbūt variantu, kāds šobrīd darbojas Jūrmalas pilsētā, kad, kamēr notiek dažādas apstrīdēšanas un pārskatīšanas, tiek izvēlēts uzņēmums uz sarunu procedūras pamata. Un pa to laiku top atkal jauns iepirkums. Bet vai tas vajadzīgs Liepājas gadījumā, ir diskutējams jautājums.

Atkritumu apsaimniekošanas cena Liepājā, skatoties uz visas Latvijas fona? Tādas cenas vidēji ir gandrīz visā Latvijā. Izņemot vietas, kur darbojas pašvaldības uzņēmumi. Piemēram, Valmierā cenas ir pat par 20 līdz 30 procentiem augstākas.

Līdz šim Liepājā spēkā esošais tarifs ir reālais minimālais, par kuru varētu domāt, ka darbs ir izpildāms.

Vai jaunais līgums, kas paredz mazliet zemāku tarifu, būs reāls, jāvērtē pēc tā, kas līgumā atrunāts. Un noteikti ir jāseko līdzi, lai līgumā atrunātie darbi arī tiktu izpildīti.

Mums bija sanāksme kopā ar VARAM. Uz 2020.gadu būs jāveic 50 procentu atkritumu atšķirošana. Pat investīciju apjoms – iezīmētie 49 miljoni – ir nepietiekams. Ko tad mēs varam runāt par jaut kādu cenu samazinājumu? Ministrijai jau šobrīd jātaisa reklāmas kampaņa, ka ar 2020.gadu atkritumu izvešana būs dārgāka.

Jā, prognozēju, ka atkritumu apsaimniekošanas cenas celsies. Mūsu cenas, ja skatāmies kaut vai Baltijas reģionā, ir konkurētspējīgas un varētu pat teikt, ka salīdzinoši zemas.

Lietuvā ir dažas vietas, kur cenas ir zemākas, bet šeit ir jautājums par vienu komponenti, par ko šobrīd ne visas pašvaldības runā – par konstanto nodevu, kuru varētu pašvaldības iekasēt, neatkarīgi no iepirkuma procedūras. Komponenti finanšu plūsmai, kas saistās ar pašvaldības pamatatbildību – atkritumu izvešanu no pilsētas skvēriem utt. Katrs iedzīvotājs vienalga atbild par atkritumu izvešanu.

Ja būtu šī te komponente, kur pašvaldība zināmu nodevas maksu paņemtu un pēc tam pieliktu pie tarifa, tas nozīmētu, ka pašvaldībai būtu finanšu līdzekļi, ar ko operēt un tad varbūt iedzīvotājiem process, neteiksim, ka kļūtu lētāks, bet vismaz cenas neietu uz augšu.

Vai 8 eiro par kubikmetru ir reāli? Es personīgi, arī būdams pakalpojuma ņēmējs, Siguldā par atkritumu izvešanu šobrīd privātai kompānijai maksāju aptuveni 14 eiro par kubikmetru.

Jā, man varbūt arī patiktu 8 eiro par kubikmetru, bet ir jāņem vērā, ka mūsu konteineri tiek izvesti kvalitatīvi, mums pie mājām ir uzstādīti konteineri stikla un plastikas šķirošanai. Un cilvēki ir pieraduši un šīs divas pozīcijas ļoti labi tiek šķirotas. Līdz ar to mēs iekļaujamies šajos 14 eiro un iedzīvotāji pat vēl pieskata, lai privātmāju, kas nav noslēgušas līgumus, iemītnieki nebrauc pie mūsu konteineriem un nemet tajos savus atkritumus.

Bet, ja kompānija uzskata, ka 8 eiro par kubikmetru ir cena, par kuru var sniegt pakalpojumu, kāpēc gan ne? Kaut es personīgi stipri šaubos, vai tas ir reāli.

Armands Nikolajevs, Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas direkcijas vadītājs