Intervija ar biedrības “Attīstības platforma You+” mācību vadītāju, jauniešu mentori Sendiju Kaprānovu.

– Cik liela ir vecuma amplitūda, kurā cilvēks skaitās jaunietis (pēc ES normatīviem vai citiem)?

– Jauniešu vecuma diapazons var atšķirties atkarībā no konteksta un kultūras normām.

Latvijā jaunieši ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem,

taču citos reģionos vai kontekstos definīcijas var atšķirties.

– Pēc “You+” cilvēku novērojumiem – kādu prasmju pietrūkst jauniešiem, lai viņi būtu piemēroti patstāvīgajai dzīvei? Protams, ka vienas vajadzības pusaudžiem (kas arī tiek pielīdzināti jauniešiem), citas – jauniešiem ap 20 un vecākiem. Kādas ir atšķirības starp viņiem šajā ziņā?

– Ikdienā strādājot un konsultējot jauniešus, bieži var novērot, ka viņiem trūkst tādu prasmju kā finanšu pratība, kritiskā domāšana, emocionālā inteliģence un praktiskās dzīves prasmes, piemēram, ēst gatavošana, laika plānošana, kas nepieciešamas patstāvīgai dzīvei.

Savukārt 20 gadus veciem un vecākiem jauniešiem vairāk ir nepieciešams atbalsts karjeras veidošanā, finanšu pārvaldībā un patstāvīgās dzīves uzsākšana, piemēram, dzīvokļu meklēšana.

– Pēc jūsu vērojumiem – cik viņiem nepieciešams pieredzējuša cilvēka padoms, lai iekārtotos dzīvē (izvēlētos profesiju, pieteiktos darbā, sāktu patstāvīgi dzīvot un tamlīdzīgi)? Ko jaunieši izvēlas par uzticības personu? – vecāku jaunieti, skolotāju, treneri, mammu vai tēti?…

– Jaunieši bieži meklē padomu no dažādiem avotiem, tostarp vecākiem vienaudžiem, skolotājiem, mentoriem un ģimenes locekļiem.

Uzticības sniedzēja izvēle var būt atkarīga no konkrētās situācijas un attiecībām ar padomdevēju, taču, lai saņemtu padomu svarīgu dzīves lēmumu pieņemšanā,

parasti tiek meklēti cilvēki, kuri spēj sniegt jaunietim drošības izjūtu un iepriekš ir ieguvuši uzticību.

Manuprāt, nav svarīgi, vai šī atbalsta persona ir veca, bet gan, kāda ir dzīves pieredze un kādi ir resursi, ko var piedāvāt jaunietim.

Kā arī atbalstu jaunietim var nozīmēt kāds, kurš uzklausa un dod izjūtu, ka ir sadzirdēts, ne tikai tas, kurš palīdz praktiski.

– Vai vecāki pietiekami iedziļinās savu bērnu vēlmēs, vajadzībās, īpatnībās pārejas posmā no bērna uz pusaudzi, tad – no pusaudža uz jaunieti? Cik nozīmīgi, lai viņi “īpatni” saprastu un atbalstītu?

– Attīstības platformas “Yoy+” īstenotajā “Liepājas Jauniešu Mentoru Tīklā”, kur sniedzam individuālo atbalstu, var bieži novērot, ka jaunieši nespēj rast komunikāciju ar vecākiem, draugiem un pedagogiem.

Tad mentors ir kā šis tilts, gan sniedzot atbalstu jaunietim, gan vienlaikus veicinot komunikāciju ar vecākiem.

Daži vecāki var dziļi izprast un atbalstīt savu bērnu vēlmes, vajadzības un pārejas posmus, bet citiem tas var sagādāt grūtības.

Manuprāt, vissvarīgākais, ko vecāks var sniegt savam bērnam, ir uzmanība, ikdienas komunikācija un, ja jaunietis prasa, padoms.

Klātesamība un ieklausīšanās, lai sadzirdētu, ne sniegtu savu viedokli, ir ļoti kritiski gan prasmju, gan personības attīstībai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.