Intervija ar Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāles direktori Ditu Roli.

– Cik pieprasītas ir medicīnas studijas?

– Piesakās daudz, budžeta vietas tiek aizpildītas pilnā apmērā.

Visvairāk studentus interesē ārsta palīga programma. Tur kandidē arī daudzi skolēni no bilingvālajām skolām, kuriem dzimtā ir krievu valoda.

Otrajā vietā ir māsu zinības, kur noteikts konkrēts budžeta vietu skaits. Parasti gan ņemam par kādu vairāk, jo atbirums ir katru gadu, studenti domas mēdz mainīt, kādam nepatīk redzētais, kāds veido ģimeni.

Pēdējos gados mācības uzsāk aptuveni 30 māsas, bet absolvē 20.

Protams, tādās reizēs atgādinām, ka tā ir valsts budžeta vieta, par studijām nav jāmaksā, iestājeksāmena arī nav. Tomēr studijas nav vieglas, daudziem tas ir izaicinājums.

– Studijas piedāvājat tikai klātienē?

– Jā, tomēr daudzi studenti strādā, ar to rēķināmies. Mūsdienās reti kurš var atļauties nestrādājot studēt pilna laika maksas studijās.

Protams, mums ir studiju reglaments, kas paredz, cik daudz drīkst kavēt, uz ko ir jāierodas obligāti utt. Tas ir liels pārbaudījums visiem kopā, kā studentiem, tā docētājiem.

Laba tradīcija medicīnas jomas studijās ir, ka cilvēki pabeidz vienu studiju programmu un pēc laika iestājas vēl kādā papildus,

piemēram, sākotnēji studē par māsu, vēlāk mācās par ārsta palīgu.

Tāpat ir cilvēki, kas praktiski jau strādā, bet viņiem vajadzīgs papildu kvalifikācijas dokuments.

– Māsu izglītības apguvei valsts piešķīra papildu kvotas?

– Jā, šī iemesla dēļ, ka māsu budžeta finansējums tika papildināts, šogad pirmo gadu bija ziemas uzņemšana.

Pieteicās 16 studenti, universitāti viņi absolvēs tāpat kā pārējie pēc četriem gadiem, tikai pus gadu vēlāk.

To, vai šāda iespēja būs nākamgad, nevaru pateikt.

– Reformas augstākajā izglītībā skārušas arī RSU?

– Jā, mums klāt nāk arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, tāpēc fitnesa un sporta programmas pārklāsies.

Šobrīd gan ir tikai tāds pārmaiņu gads, kura laikā sapratīsim, kāda būs tālākā sistēma, studijas pārklāsies vai tiks veidoti jauni atzari.

RSU pēdējos divos gados nav izdevies nokomplektēt fitnesa grupu, par ko ir ļoti žēl, jo studētgribētāji ir, interesējās, tomēr ne pietiekamā skaitā, lai varētu atvērt grupu.

Lielākā bēda saistās ar psiholoģiju.

Cīnījāmies par to, lai Liepājā varētu piedāvāt psiholoģijas studijas arī neklātienē,

pagaidām gan tas nav apstiprināts.

Domāju, tas Liepājā būtu noderīgi, ņemot vērā speciālistu trūkumu. Turklāt visbiežāk psiholoģiju sāk studēt jau apzinātā vecumā, kad profesionāli uzrunājis šis lauciņš vai to pieprasa darbs.

– Kā prezentējat studiju iespējas RSU?

– Tieši šodien mums ir atvērto durvju diena, kad var nākt un iepazīties klātienē. Uz skolām nebraucam jau sen, jo tas neatmaksājas.

Sadarbojamies ar vidusskolu karjeras konsultantiem, tāpat interesenti paši mums zvana.

Šis ir tas brīdis, kad telefons ir karsts.

Tāpat piedalāmies dažādos Izglītības pārvaldes rīkotos pasākumos, uzņēmēju dienās, kad varam pastāstīt par savām programmām.

Vislabprātāk interesentus, kuriem tiešām interesē profesija, uzņemam pie sevis un atvēlam laiku sarunai, ekskursijai.

Esam uzsākuši lekciju ciklu “Mana izvēle medicīna”, vidusskolēni jau zina, ka vidēji 5–6 reizes gadā ir šāda tematiskā nodarbība. Pēdējās reizēs tai attālināti pieslēdzās no dažādām Latvijas skolām. Mēs pieaicinām profesionāļus un lektorus, kuri stāsta par aktuālām lietām: atkarībām, seksuālo izglītību, uzturu utt.

Vasarā kopā ar Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļu un Jauniešu māju organizējam “Jauno mediķu nometni”, kur aicinām motivētus studentus, kas vēlas studēt medicīnu.

– Izdodas uzrunāt ne tikai vietējos studētgribētājus?

– Pie mums brauc studenti arī no Kuldīgas un Ventspils. Ventspilniekiem interesē masiera un fitnesa programma.

Māszinībās šogad ir vesela ventspilnieku grupa, jo bija vienošanās ar Ventspils slimnīcu, ka arī viņu māsām nepieciešams bakalaura grāds.

– Par spīti tam, dzirdam, ka medicīnas speciālistu trūkst. Kur aiziet RSU absolventi?

– Bāzes vieta praksē ir Liepājas Reģionālā slimnīca, ja runājam par māsām, tomēr mums ir arī daudzi citi studenti.

Pēc prakses, protams,

viss atkarīgs no tā, kāda bijusi sadarbība ar prakses vadītāju, cik pozitīva un noderīga pieredze gūta,

gadās dažādi.

Kāds iestājas masieros un studiju laikā saprot, ka nespēj pieskarties cilvēkam, nemaz nerunājot par kādām nopietnākām medicīniskām procedūrām. Noturēt kādu mēs nevaram, tā ir brīva izvēle.

Protams, to visu nosaka arī atalgojums, skaidrs, ka privātajā sektorā un ģimenes ārstu praksēs tas atšķiras.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.