No vienas puses, tā ir uzvara ilgā procesā, un es domāju, ka ST lēmums ir ļoti būtisks ne tikai par konkrētajiem grozījumiem, bet arī vides aizsardzību Satversmes kontekstā.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka ar to viss nebeidzas.

Pietiekami ilgi Latvijas meži ir apsaimniekoti veidā, kas nav ilgtspējīgs.

Zemkopības ministrijas (ZM) mājaslapā jau vakar ministrs publicēja ziņu, ka grozījumus iesniegs vēlreiz.

Dabas aizsardzībā šādas cīņas nebeidzas, jo, kad beidzas viens process, uzreiz sākas cits. Mēs esam gatavi tam, ka būs jāturpina darboties, lai nodrošinātu Latvijas mežu ilgtspējīgāku apsaimniekošanu.

Protams, mūsu nākamais rīcības plāns būs atkarīgs no valdības. Es ceru, ka šis spriedums tai ir mācība.

Neloloju ilūzijas, ka ZM kaut ko no tā būs mācījusies, jo tā klasiski ir lobiju apkalpošanas organizācija.

Esmu pārliecināts, ka šie grozījumi bija valdības lēmums, paļaujoties uz to, ka ZM zina, ko dara.

Ne jau tikai ZM, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Klimata un enerģētikas ministrijai – visai valdībai kopumā – ir liels darāmo darbu saraksts, kas pat nav tieši attiecināms uz šiem grozījumiem, bet gan uz aizsargājamo teritoriju tīklu paplašināšanu, mežsaimniecības attīstību, klimata pārmaiņu mazināšanu.

Šobrīd būtu jāsamazina arī ciršanas apjomi.

Un, ja visi mājasdarbi būtu izdarīti, tad vienubrīd galvenās cirtes caurmēri vairs nebūtu tik ļoti svarīgi.

Liela problēma šajos grozījumos bija tā, ka gandrīz deviņdesmit procentos gadījumu galvenā cirte nozīmē kailcirti. Tātad mežs tiek pilnībā nocirsts, izņemot dažus ekoloģiskos kokus.

Ja dominējošā būtu, piemēram, izlases cirtes metode, kad mežs paliek arī pēc tam, kad koksne ir iegūta, tad vairs nebūtu tik izšķiroši, kādā diametrā ir cērtamais koks.

Protams, jebkurā meža cirsmā ir jāskatās, kas tajā paliek, jo arī ar izlases ciršanu mežu var sabojāt.

Bet, ja mēs spētu pārslēgties uz tiešām ilgtspējīgu domāšanu, kur dabas daudzveidības saglabāšana ir daļa no meža apsaimniekošanas, ja mēs domātu par to, kas mežā paliek, nevis tikai par to, ko no tā paņemt, tad būtu cerība virzīties uz ilgtspējīgāku saimniekošanu.

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.