Ugunsdzēsēji glābēji Atvērto durvju dienas rīko aptuveni
divas reizes gadā, un viena no šīm reizēm noteikti ir pavasarī, kad maijā
Glābšanas dienestam ir jubileja. Otru reizi ciemiņus gaidām rudens pusē.

Mērķis, rīkojot Atvērto durvju dienas, ir iepazīstināt
sabiedrību gan ar ugunsdzēsēja glābēja profesiju, gan dienesta pienākumiem,
ikdienu un tehnisko nodrošinājumu. Lai neveidotos maldīgs priekšstats, ka
ugunsdzēsēji nodarbojas tikai ar ugunsgrēku dzēšanu.

Mēs esam ugunsdzēsēji glābēji, un jau pats nosaukums vēsta,
ka pildām arī glābēju funkcijas. Tādēļ ir svarīgi parādīt un pastāstīt
cilvēkiem, kas īsti esam un ko tieši mēs darām – veicam glābšanas darbus gan
augstumā, gan uz ūdens utt.

Ciemos gaidām gan jauno paaudzi – bērnus un jauniešus, gan
arī pieaugušos, kuriem ir interese par mūsu dienestu. Protams, bērniem iespēja
apmeklēt mūsu depo ir kā piedzīvojums, viņiem tas ir interesanti. Pieaugušie
visbiežāk ierodas jau ar konkrētiem jautājumiem, uz kuriem viņi vēlas saņemt
atbildes.

Atvērto durvju dienas, bērnu un jauniešu aicināšana pie mums
ciemos – tā ir iespēja ieinteresēt jauno paaudzi par ugunsdzēsēja glābēja
darbu, lai audzinātu jauno maiņu. Tāpat, tiekoties ar bērniem, varam viņiem
paskaidrot, ka ugunsdzēsēji glābēji ir tie, no kuriem nav jābaidās.

Nav jābīstas ne no lielajām sarkanajām mašīnām, kad tās
brauc pa ielām, ne no skaņas signāliem un bākugunīm, ko izmantojam, steidzoties
uz izsaukumiem – šie signāli tikai vēsta, ka noticis kas tāds, kur mūsu
palīdzība nepieciešama, ka steidzamies sniegt palīdzību.

Jauniešiem, kuri pieļauj, ka viņi savu nākotni varētu
saistīt ar ugunsdzēsēja glābēja darbu, ierašanās pie mums ļauj uzzināt
praktiskus jautājumus – kādas zināšanas nepieciešamas utt. ES gan uzskatu, ka
zēniem jebkurā gadījumā jāuztur sevi labā fiziskā formā, bet ja kāds grib kļūt
par ugunsdzēsēju glābēju, fiziskajam rūdījumam jāpievērš nopietna uzmanība.
Zinot šīs prasības, var sākt gatavoties laikus.

Lai kļūtu par ugunsdzēsēju, cilvēkam jābūt stiprai
veselībai, labai fizikai sagatavotībai, kā arī, protams, jājūt aicinājums
palīdzēt līdzcilvēkiem. Ugunsdzēsēja glābēja dienests nav viegls – ir ne tikai
liela fiziska slodze, jāpārnēsā ne tikai ekipējums, bet nereti arī glābjamie,
bet jāstrādā arī piedūmotā telpā, kur slikta redzamība.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka ugunsdzēsēja glābēja darbs nav
viegls psiholoģiski. Maiņas laikā ugunsdzēsēji nemitīgi ir trauksmes stāvoklī,
gatavi ik mirkli steigties uz izsaukumu. Līdzko atskan zvans, gluži kā poga
tiek nospiesta – tiek pamests viss, glābēji lec zābakos un steidzas. Turklāt
nekad jau nav zināms, kas tieši gaida izsaukuma vietā.

Vairākas meitenes, pie mums ciemojoties, izrādījušas
interesi par iespēju kļūt par ugunsdzēsējām glābējām. Pagaidām gan mums nav
sieviešu ugunsdzēsēju, taču pieļauju, ka nākotnē pienāks brīdis, ka uz
izsaukumiem brauks arī meitenes un sievietes.