Liepājas Tautas lietišķās mākslas studijas “Kursa” vadītāja Ilma Rubene ar patiesu lepnumu stāsta, ka vienai no tautas daiļamata meistarēm – Veltai Jeroņinai iznākusi grāmata, par kuru noteikti ir vērts pavēstīt arī citiem.

Un, lai gan adītāja pati smej, ka kopš tās izdošanas jau brītiņš pagājis un tas nav nekāds jaunums, braucam paši apskatīt cimdu rakstus, kas apkopoti krājumā “Putnudārza cimdi”.

Tad arī uzzinām, ka reizi nedēļā saimniece mājās nemaz nav satiekama, jo ir aizņemta, vadot rokdarbnieču nodarbības Virgā. Un arī pārējā laikā darbs dzenot darbu, un viņu sazvanīt var tikai agri rītos vai vēlu vakaros. Tomēr viņa atrod laiku pastāstīt par plāno un mīkstos vākos iesieto, bet ļoti krāšņo un ietilpīgo izdevumu.

Vainojama pie grāmatas iznākšanas vispirms esot mūsu kolēģe, žurnāliste Ilze Vainovska, kas, viesojoties “Putnudārzā” pie Veltas kundzes, sacījusi, ka viņas adījumi būtu jāapkopo kādā izdevumā. Tad drīz vien pieteikusies viesos avīzes “Pavards” redaktore Dzintra Šulce, un abas vienojušās, ka Dienvidkurzemes cimdu rakstus apkopos grāmatā. Tad cimdi adīti, fotografēti, V. Jeroņina gatavojusi aprakstus, bet dižķibele visus darbus pārtraukusi, un meistarei jau šķitis, ka nekas nesanāks. Taču pirms kāda laika Dzintra zvanījusi, sakot, ka tomēr mēģinās, un, lai arī ne tik grezna un pamatīga, kā sākumā iecerēts, pērngad grāmatiņa arī iznākusi.

Tajā ir Veltas Jeroņinas vairāk nekā 40 dažādu cimdu. Daļa ir tapusi, iedvesmojoties no senajiem, etnogrāfiskajiem cimdiem, daļa ir meistares pašas izdomāta, jo kā gan vispār ir iespējams pateikt, ka rakstam jābūt tādam vai citādam. 

Egona Zīverta foto

Velta Jeroņina, izrādot saadītos cimdus, tos izber turpat “Putnudārza” zālienā. Bet citi var smelties iedvesmu un špikot rakstus viņas grāmatiņā.