Tikmēr atbilstoši savai kompetencei šī gadījuma izvērtēšanu jau sācis Valsts drošības dienests (VDD). Dienests gan plašākus komentārus aģentūrai LETA nesniedza.

Jurēvics iesniegumā ģenerālprokuroram Jurim Stukānam norāda, ka Grevcovas “TikTok” kontā ticis ievietots nu jau izdzēsts video vēstījums, kurā krievu valodā deputāte paužot, ka ir atnākusi uz “tā saucamo Okupācijas muzeju”.

Grevcova pauž, ka muzejā “nesakrīt fakti” un ka gids stāstot “paralēlo, izdomāto – vēsturi”.

“Kas tas par muzeju un tieši kāpēc, kādu mērķu labad tas ir radīts? (..) Apskatījām visus eksponātus, un sapratām – re, kā mūs muļķo, kā mūs muļķo,” pauž partijas “Stabilitātei” deputāte, kura muzejā redzamo dēvē par “īstu propagandu”.

Jurēvics iesniegumā prokuratūrai norāda, ka Grevcovas teiktais “nepārprotami liecina par vēlmi publiski noliegt Latvijas okupāciju, apšaubīt un noniecināt to, šī persona acīmredzami okupācijas radīto kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem uzskata par maznozīmīgu un par to veiktos pētījumus par nevajadzīgiem”.

Partijas apvienības “Jaunā vienotība” deputāts aicina prokuratūru pārbaudīt, vai deputātes Grevcovas darbībās, publiski paužot šādus izteikumus, būtu saskatāmas Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu pazīmes, un ierosināt kriminālprocesu.

Aģentūrai LETA prokuratūrā apliecināja, ka patlaban ir sākta iesniegumā minētā satura vērtēšana. Patlaban neesot zināms, vai iesniegums tiks pārsūtīts VDD.

Tikmēr NA Saeimas frakcija par Grevcovas izteikumiem vērsīsies parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, norādīts NA “Twitter” konta ierakstā.

Saeimas deputāte Glorija Grevcova sociālajā medijā “TikTok” skaidrojusi, ka Latvijas “okupācijas fakts netiek noliegts, jo šāds periods diemžēl mūsu valsts vēsturē ir bijis”.

Jaunā deputāte bija devusies ekskursijā uz Latvijas Okupācijas muzeju, bet pēc tam dalījusies pārdomās ar saviem sekotājiem krievu valodā, apgalvojot, ka “tā saucamajā Okupācijas muzejā” tiek īstenota propaganda un gids stāsta izdomājumus.

Vēlāk Grevcova izveidoja citu video, kurā skaidroja un precizēja savus novērojumus. Grevcova “TikTok” video norāda, ka Okupācijas muzeja ieejai jābūt bezmaksas, nevis desmit eiro, lai ikviens valsts iedzīvotājs var iepazīties ar vienu no Latvijas vēstures smagākajiem posmiem.

Tāpat deputāte novērojusi, ka daudzi fakti, it īpaši par izsūtītajām, mirušajām un represētajām personām, nesakrīt, tāpat izvietotie materiāli un gidu pārzinātā informācija esot šaurāka nekā realitāte.

Viņasprāt, muzejā eksponētās fotogrāfijas neatbilst ar tām kopā pasniegtajiem faktiem, piemēram, nāves koncentrācijas nometnes papildina fotogrāfijas ar skaisti ģērbtiem, priecīgiem cilvēkiem. Arī gadskaitļi pie fotogrāfijām neatbilstot – Rīga 1930. gadā izskatoties tāpat kā vairāk nekā desmit gadus vēlāk. Par to Grevcova aizrādījusi gidam.

Deputāte video uzsver, ka vēlas aktualizēt to, ka Okupācijas muzejs ir viena no mūsu valsts sejām, kurā visam jābūt perfektam. Viņa norāda, ka valsts vēstures traģiskajiem notikumiem jābūt atspoguļotiem patiesiem, skaidri saprotamiem, skarbiem un ar konkrētiem skaitļiem.

Grevcova arī aicina savus novērojumus ikvienam pašam pārbaudīt, dodoties uz muzeju.