liepajniekiem.lv
Ja mērām no tās dienas, kad Otrais pasaules karš iesoļoja (padomju) Latvijā, nacistiskās Vācijas krahs iestājās pēc nepilniem četriem gadiem. Vai domājat, ka Putina Krievija mūsdienās spēj izvilkt ilgāk?
Ir versijas, ka – jā. Es gan par to šaubos. Kaut gan, ja var noticēt, ka Putins izsludina vispārēju mobilizāciju, savas valsts cilvēkus – arī bērnus, sievietes, sirmgalvjus – pakļauj kara mašinērijai, un tauta ir ar mieru ciest badu un strādāt tikai frontei…
Kā mēdz teikt, Krieviju ar prātu saprast nevar.
Šīs tēzes neatzīšana līdz šim arī bija Eiropas galvenā nelaime – kurš ticēja, ka Putins ar tankiem dosies karagājienā? Baltieši ticēja, bet cits laikam neviens.
Krievijas un Ukrainas (Eiropas) pretstāve notiek divās frontēs – praktiskajā asiņainajā un propagandas melīgajā.
Ja runājam par pirmo, okupanti, kaut arī lēnām, lienot uz vēdera, tik un tā spiežas iekšā Ukrainas zemē. Bet aizvien nozīmīgāka kļūst otrā – bez tās Putins nevarēs pakļaut savu tautu un nevarēs cerēt, ka viņa pasaules redzējums atradīs dzirdīgas ausis ārpasaulē.
Atcerējos kādu parupju salīdzinājumu no Krievijas disidenta, jurista un blogera Marka Feigina mutes. Ja vīrietis aiz peldbiksēm aizbāzīs lielu gurķi un piedāvāsies pludmalē nejauši sastaptām daiļā dzimuma būtnēm, iespējams, desmitā piekritīs viņa neķītrajam piedāvājumam.
To viņš sacīja, atbildot uz ukraiņu žurnālistes Aļonas Kurbanovas jautājumu, kāpēc Putinam īsi pirms Šveices miera samita vajadzēja publiskot tik absurdu “miera plānu”, aicinot Ukrainu ne tikai nolikt ieročus, bet atstāt vēl neokupētās teritorijas Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu robežās, kā arī apsolīt neiesaistīties NATO un citās organizācijās…
Proti, ar to domājot svārstīgās valstis, kas nespēj noformulēt savu attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ja nu uzķeras?
Un diemžēl tādu valstu nav maz. Tās ir iespaidojamas. Tieši tādēļ Šveices miera samits jāuzskata par vērtīgu.
Pirms tā laikraksta slejās izteicos, ka diezin vai tam būs kāda praktiska jēga, jo tik un tā nekādu mieru panākt neizdosies. Taču tajā piedalījās puse no pasaules valstīm – teju simts. Un lielākā daļa parakstīja noslēguma rezolūciju.
Te slēpjas vēl viena Eiropas kļūda –
pārāk maz ir pievērsta uzmanība tā saucamajām trešās pasaules valstīm jeb, kā tagad mēdz dīvaini piesaukt, globālajiem dienvidiem. Un to cenšas izmantot Krievija.
NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs, piemēram, komentējot Krievijas diktatora vizīti Ziemeļkorejā, mudināja paplašināt sadarbību starp Ziemeļatlantijas aliansi un partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Tāpat Rietumiem būtu jāsadarbojas ar Āfrikas valstīm, turklāt neraugoties uz tām no augšas – kā uz zemāka līmeņa veidojumiem.
Valstis, kuras īsti nesaprot, kas notiek Eiropā un Ukrainā, ir kā salas, kuras apskalo divas pasaules. Kad vējš pūš no rietumiem, tās ieklausās mums saprotamās vērtībās un domās, kad no austrumiem – skatās Putinam mutē.
Tieksme uz daudzpolāru pasauli, protams, ir Krievijas diktatora Putina izdomājums. Šī ideja drīzāk raksturo mūsdienu nacista neīstenotos sapņus, kas ukraiņu tautai pārvērtušies murgā. Nav nekādas daudzpolaritātes – tas ir blefs.
Nāve un ciešanas tautām pakļautas viena vīreļa imperiālistiskajām ambīcijām.
Tādi forumi kā Šveices miera samits Putinam kož acīs. Un savai tautai viņš demonstrē, ka Krievija nav atstumto kārtā – viesojas Ziemeļkorejā, Vjetnamā.
Es tikai nevaru noticēt, ka Krievas tauta būtu tik dumja, lai nesaprastu, kas galu galā notiek. Ja Krievijas elite un propagandisti dižojas ar to, ka noslēguši stratēģisku partnerības līgumu ar Ķīnas satelītvalsti Ziemeļkoreju…
Kaut gan ir skaidrs, ka vienīgais, ko Putinam praktiski no Ziemeļkorejas vajag, ir lādiņi un raķetes. Kaut arī nekvalitatīvas. Un savai tautai pūst miglu acīs. Tad jau nav drīz tālu līdz brīdim, ka Krievijas propagandas kanālos sāks postulēt, ka
valsts futbola izlase uzvarējusi Eiropas čempionātā, kurā nemaz nepiedalās…
Līdzīgi, starp citu, šad tad mēdz savu publiku “izklaidēt” Kima Čenuna valsts kanāli.
Un ciemošanās Vjetnamā diezin vai spēs stiprināt Putina varu. Tas, ka Krievijas dižākais ienaidnieks ASV savulaik šajā valstī padarīja daudz ļauna, nedod daudz plusu šīs zemes sadarbībai ar Krieviju.
Vjetnamieši, starp citu, amerikāņiem daudz ko ir piedevuši, un valsts kopumā tiecas uz starptautisku apriti. Bet šai iecerei attiecību veicināšana ar Kremli ir kaitīga. Rokasspiediens, pieklājības frāzes un – uz redzēšanos!
Jāņu dienā Eiropas Savienībai tomēr izdevās apstiprināt 14. sankciju pakotni pret Krieviju, kaut gan runas par to, ka tas galu galā izdosies, virmoja visu aizvadīto nedēļu.
Šajā reizē nosprausts mērķis vērsties pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, kas mazinās Krievijas ienākumus, kā arī sekmēs jūras un vides aizsardzību.
Latvija arī šajā sankciju reizē devusi savu artavu – noteikts mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegums uz Krieviju.
Un Kremļa diktatora runas, ka sankcijas nekādi neietekmē Krieviju, kādu laiku apklusušas.
Tieši pretēji – Putins savā “miera plānā” pieminēja arī visu sankciju atcelšanas prasību. Kā tad tā? Ja jau sankcijas nedarbojas, ko tad…
Un, lūk, atgriežamies pie sākumā rakstītā. Krievija nevar vilkt šo karu ilgi. Tās ekonomika nenovēršami soļo tikai vienā virzienā. Turklāt daudzi faktori ir neatgriezeniski uz vairākiem gadu desmitiem, piemēram, investoru uzticība, tehnoloģiskā atpalicība.
Jautājums: kam būs vairāk pacietības – Krievijas tautai vai Krievijas ekonomikai?
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Atkāpjas kultūras ministre Agnese Logina, vietā nāk Agnese Lāce.
Saeima pieņem likumu par Rēzeknes domes atlaišanu.
Valdība vienojas, ka budžeta prioritāte vidējā termiņā būs valsts drošība.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Kristaps Porziņģis kļuvis par pirmo latvieti, kas ieguvis NBA čempiona titulu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ES dalībvalstis apstiprina 14. sankciju pakotni pret Krieviju.
Krievijas diktators Putins ceļo pa Ziemeļkoreju un Vjetnamu.
Somija, Zviedrija un Norvēģija veidos Arktikas militāro transporta koridoru.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns Eiropas Savienības vadību nodēvē par “kara un migrācijas koalīciju”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
