“Skandāls” var izcelties arī par to, kādēļ jāvelk šorti iemīļoto garo bikšu vietā. Jo arguments, ka gaidāma tveicīga diena, gaiss sakarsīs līdz +30 grādiem, nepārliecina.

Šādas “sadursmes”, protams, ir normālas, un īsti vainīgs jau nav neviens. Bet pēcgarša paliek, ja arī turpinājumā ir uzmesta lūpa, nīgra bubināšana zem deguna par to, ka vecāki neko nesaprot, lai gan iztaisās, ka “visu zina labāk”.

Manuprāt,

dusmas, niknums, neapmierinātība, “cepšanās” ir ļoti klātesošas emocijas un noskaņojums vairumam no mums.

Vai pat nav tā, ka dienas laikā minētajam ļaujamies vairāk nekā priecājamies.

Tajās minūtēs, ko nākas pavadīt ceļā uz darbu, var “izpurpināties” uz nebēdu. Kā tas idiots brauc?! Kāpēc iela atkal caurumos?! Kur tas gājējs lien?! Kāpēc velosipēdists netinas uz savu joslu?!

Uz šīs stīgas var turpināt un to visu pat kāpināt arī tad, kad esi izkāpis no automašīnas galamērķī. Jo darbavietā tāpat ir kaut kas, kas “besī ārā”.

Kāpēc atkal nav ieliets ūdens kafijas aparātā?! Kāpēc tualetē nav vietā papīrs?! Kāpēc man šodien dežūra?! Un pāri visam – kur pazudusi vasara?! Jo debesjumu jau kuro dienu klāj pelēks vāks, aizsedzot saulīti.

Bet, patiesību sakot, tā jau nevar turpināt.

Negatīvisms saēd no iekšienes. Ar to jāmācās tikt galā, mainīt varbūt skatu uz dzīvi.

Sākotnēji, protams, pašam tas jāapzinās un tad sev jāformulē, kā dzīvot vienkāršāk. Galvenais jau ir līdzsvars it visā, nekrītot vienā vai otrā grāvī.

Dusmām nav tikai negatīvā pieskaņa. Dusmas ir arī enerģija, virzītājspēks, kas noder, piemēram, sportistiem, treneri viņus pat apzināti iekvēlina pirms sacensībām, lai ir jauda, varēšana, pat niknums.

Tāpat dažkārt tieši veselīgu dusmu ietekmē rodas vēlme cīnīties, konkurēt, pārspēt, pierādīt un sasniegt virsotnes, uzsver sertificēts drāmas terapeits Viesturs Roziņš.

Bet dusmas ir arī signāls, ko nevar ignorēt.

Gluži kā vasarā zibens tveicīgā dienā iesper zemē, arī mūsu ikdienā dusmām jāatrod sava vieta, lai tās nepārvērstos par agresiju vai vienaldzības un padošanās sajūtu un nenovestu pie nopietnākiem garastāvokļa traucējumiem.

Internetā var atrast dažādus padomus, kā mērķtiecīgā un kontrolētā veidā dusmas izlādēt.

Attiecībā uz mani strādā, ja tā godīgi sev pajautāju, ko es varu un ko nevaru tajā brīdī ietekmēt. Ja varu, tad fokusēties tieši uz to.

Dusmas daudz ko par mums pasaka.

Ja tām pievēršam uzmanību un meklējam avotus, kādēļ es esmu dusmīgs, atbilde var pārsteigt.

Kas vēl palīdz “atdzist”? Noteikti fiziskas aktivitātes. Ja nepatīk sportot, dusmas var transformēt fiziskā darbā – uzrokot dārzu, izberžot vannu utt. Var ieslēgt mūziku un ļaut dusmām izpausties caur ķermeni, caur kustību, iesaka V. Roziņš.

Tāpat – aiziet uz mežu, pļavu vai vietu, kur neviens netraucē, un izbļaustīties, izlamāties, izdziedāties. Caur līdzpārdzīvojumu par citu radīto mākslu, piemēram, filma, izrāde, koncerts, arī atbrīvojas emocijas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.