Glābiņš būtu kāds pretsviedru līdzeklis. Kā un kāpēc to lietot un vai gadījumā tas nekaitē veselībai, greizus apgalvojumus atspēkojot, skaidro sertificēta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

Baktēriju barotne

“Ikdienā, uzklausot aptiekas klientu jautājumus, redzam, ka mums visiem tik noderīgie antiperspiranti un dezodoranti dažu prātos ir informācijas mītiem apvīti,” saka farmaceite.

Vislielākajā koncentrācijā svīstam caur padusēm – tā darbojas temperatūras regulēšanas mehānisms. Svīstot šķidrums iztvaiko un mūs dzesē.

Salīdzinājumam varam atcerēties, kā jūtamies, kad iznākam no dušas – pat siltā telpā skurināmies un tveram pēc dvieļa. Līdzīgu efektu karstumā cenšas panākt mūsu organisma termoregulācijas mehānisms.

Tomēr tajā pašā laikā sviedros esošās vielas var kalpot par barību uz ādas esošajām baktērijām, un šo vielu metabolisms var radīt blakusproduktus.

Mūsu ādu klāj mikrobioms, kura galvenās sugas ir no Corynebacterium, Staphylococcus un Micrococcus ģintīm.

Kad šīs baktērijas par savu barību izmanto sviedru sastāvā esošos proteīnus un lipīdus, kā vielmaiņas blakusproduktus tās rada citas ķīmiskas vielas, tostarp gaistošos organiskos savienojumus, kam ir specifiska smarža.

Pretsviedru līdzekļu uzdevums – tikt galā ar šo aromātu.

Lieki teikt, ka pārmērīga svīšana jeb hiperhidroze rada lielu diskomfortu un nepatīkamus brīžus ikdienā.

Izšķir divus sviedru dziedzeru veidus, kas atšķiras pēc uzbūves, funkcijas, anatomiskā novietojuma un sekrēta sastāva – eksokrīnos un apokrīnos.

Ārējās sekrēcijas jeb eksokrīnie dziedzeri atrodas daudzviet un ražo sviedrus, kas galvenokārt sastāv no ūdens un sāļiem. Tie aktivizējas, ja mums ir karsti, kā arī fiziskas slodzes un stresa laikā.

Apokrīnie dziedzeri koncentrēti galvenokārt matu folikulu zonās, piemēram, padusēs un cirkšņos. Apokrīno sviedru sastāvā arī ir ūdens un sāļi, taču tie satur arī olbaltumvielas un lipīdus.

Šos dziedzerus organisms aktivizē pubertātes laikā.

Dezodorants vai antiperspirants?

Ne viens, ne otrs neizvirzīsies priekšplānā, jo abiem ir atšķirīgi uzdevumi un darbības principi. Turklāt mūsdienās daudzi produkti ir kombinēti, ietverot gan pretsvīšanas, gan dezodorējošas funkcijas.

Dezodoranti ir paredzēti, lai samazinātu smaku un vienlaikus neapdraudētu svīšanas apjomu.

Tā kā padušu specifisko aromātu izraisa uz ādas dzīvojošo baktēriju vielmaiņas procesi, dezodoranti satur sastāvdaļas, kas cīnās ar pašām baktērijām, – pretmikrobu savienojumus, piemēram, spirtus, triklozānu un citus antibakteriālus līdzekļus.

Dezodoranti var ietvert arī smaržvielas.

Savukārt antiperspiranti samazina sviedru daudzumu; ķīmiskas reakcijas rezultātā baktērijas barojošo sviedru ir mazāk, un samazinās arī smaka.

Alumīnijs ir visur

“Alumīniju saturoši pretsviedru līdzekļi ir droši lietošanai un neizraisa veselības problēmas, tie neizraisa vēzi, Alcheimera slimību vai “toksīnu uzkrāšanos”.

Alumīnija sāļi ir vienīgie, kurus, piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde uzskata par drošiem un efektīviem cīņā pret svīšanu.

Lai samazinātu sviedru daudzumu, pretsviedru līdzekļos izmanto sāļus.

Tie parasti ir alumīniju saturoši jonu savienojumi, piemēram, alumīnija hlorīds, alumīnija hlorhidrāts vai alumīnija cirkonijs.

Kad, uzklājot līdzekli, sāļi nonāk uz ādas, tie reaģē ar ūdeni un no ziežamas, salīdzinoši cietas konsistences izšķīst želejveida vielā, kas pārklāj un aizsprosto sviedru dziedzeri, samazinot sviedru daudzumu. Tas ir īslaicīgs process, un pretsviedru līdzeklis netiek absorbēts ādā,” skaidro J. Namsone.

Pētījumi liecina, ka, iespējams, tikai 0,01–0,06 % alumīnija sāļu, kas uzklāti uz ādas, varētu tikt absorbēti.

Tātad, ja lietojam alumīnija sāļus saturošu pretsviedru līdzekli, iespējams, absorbējam no 4 līdz 10 mikrogramiem veselībai nekaitējoša alumīnija dienā (0,004 līdz 0,010 miligramus).

Alumīnijs ir izplatītākais metāls un veido apmēram astoņus procentus no Zemes masas. Pieaugušo organismā ir no 30 līdz 50 miligramiem alumīnija.

Alumīnijs, galvenokārt sāļu veidā, ir visur – gan augsnē, gan ūdenī.

Alumīnija savienojumi dabiski atrodami pārtikā un ūdenī, un pieaugušie parasti patērē no septiņiem līdz deviņiem miligramiem alumīnija dienā, kas ir vismaz 700 reizes vairāk nekā iespējamā uzsūkšanās no pretsviedru līdzekļa.

Alumīnija sāļus satur arī daži medikamenti, piemēram, tie ir antacīdos un pretčūlas līdzekļos, kā arī kosmētikas preparātos.

Mītu atspēkojums

Tieši pretsvīšanas līdzekļi (antiperspiranti) īpašu jonu savienojumu vai sāļu veidā satur alumīniju.

Farmaceite piebilst, ka dažkārt līdzeklis var būt kombinēts, proti, gan dezodorants, gan antiperspirants, taču arī šajā gadījumā bez alumīnija sāļu klātbūtnes svīšanu mazinošā funkcija īsti nav iespējama.

Farmaceite kliedē arī mītus par svīšanu un netīkamās sviedru smakas samazināšanas līdzekļiem.

“Nav neviena pētījuma, kas apstiprinātu, ka alumīniju saturoši pretsviedru līdzekļi izraisa krūts vēzi.

Tieši pretēji nesenā sistemātiskā pārskatā secināts, ka ne tikai nav pierādījumu par krūts vēzi, kas būtu saistīts ar pretsviedru līdzekļu iedarbību, bet arī nav pierādījumu, kas saistītu to ar alumīniju kopumā – uzturā un ūdenī.

Nav pierādījumu, ka metāla alumīnijs, alumīnija oksīdi un alumīnija sāļi būtu genotoksiski (bojātu DNS) vai kancerogēni.

Tāpat pretsviedru līdzekļi neaizkavē toksīnu izvadīšanu no organisma.

Svīšana ir paredzēta temperatūras regulēšanai, nevis toksīnu izvadīšanai!

Ja uz brīdi bloķējat noteiktus sviedru dziedzerus padusēs, jūsu organismā ir citi sviedru dziedzeri, kas palīdz regulēt temperatūru.

Un visbeidzot pretsviedru līdzekļi neizraisa Alcheimera slimību. Pētījumos nav atrasta nekāda cēloņsakarība, kas liecinātu, ka alumīnija klātesamība pārtikā, ūdenī vai patēriņa produktos ir saistīta ar paaugstinātu Alcheimera slimības risku,” speciāliste komentē.

Kosmētikas veikalos un aptiekās iespējas izvēlēties pretsviedru līdzekļus gan ierasto rullīšu, gan spreju vai krēmu formā.

Antiperspiranti pieejami padusēm, pēdām un arī plaukstām.

Daži antiperspiranti ar augstāku alumīnija sāļu koncentrāciju jālieto vakarā, pirms došanās gulēt, uzklājot uz tīras ādas.

To iedarbības laiks ir atšķirīgs un var būt no 24 līdz pat 72 stundām.

J. Namsone vēl tikai piebilst, ka gadījumā, ja pārlieku lielas svīšanas dēļ pieejamie pretsviedru līdzekļi nelīdz, ir jāvēršas pie ārsta, lai konsultētos un atrastu piemērotāko terapijas metodi, piemēram, botulīna toksīna injekcijas vai jonoforēzi.

Uzziņai

Ko likt ceļojuma aptieciņā?

Jau laicīgi pirms ceļojuma ir ieteicams aptiekā sagādāt visu nepieciešamo, lai ceļojuma laikā ir drošības sajūta un pieejams viss nepieciešamais jebkurai situācijai. 

Gremošanas fermenti. Tie ir ļoti svarīgi gremošanas funkcijas nodrošināšanai. Gremošanas fermenti palīdzēs sagremot ēdienu un novērst smaguma sajūtu, kā arī organismā labāk uzsūksies uzturvielas. Tos lieto galvenajās ēdienreizēs pirms ēšanas vai ēšanas laikā.

Adsorbenti. Tie ir noderīgi jebkurā ceļojumā, jo tie absorbē un izvada no organisma kaitīgās vielas un toksīnus. Piemēram, aktivētā ogle, diosmektīts novērsīs caureju un mazinās vēdersāpes un sliktu dūšu.

Probiotikas. Atpūtas laikā tās palīdzēs uzturēt normālu zarnu mikrobiomu un novērsīs kuņģa zarnu trakta traucējumus, piemēram, samazinās vēdera uzpūšanos un gāzu veidošanos.

Antacīdi jeb skābes neitralizējoši preparāti. Ja rodas dedzināšanas sajūta kuņģī, tie palīdzēs neitralizēt kuņģa skābi, sniedzot ātru atvieglojumu no grēmām un dedzināšanas sajūtas krūškurvī un/vai kuņģī.

Pretsāpju līdzekļi. Vēdersāpes var sākties negaidīti, un pretsāpju līdzekļi var sniegt atvieglojumu un būs noderīgi pret galvassāpēm, drudzi vai iekaisumu.

Avots: “Euroaptieka” farmaceite Jeļizaveta Krasiļņikova.