Tieši restorāna virtuvē Jordans iepazina vairākus latviešu ēdienus, par kuriem iepriekš neko daudz nebija zinājis.

”Es arī daudz ko iemācījos. Piemēram, kā gatavot auksto zupu, kas man tagad ļoti garšo.

Iemācījos uztaisīt pelēkos zirņus ar speķi un ”Liepājas menciņus”,”

viņš smaidot atceras.

Tomēr pavāra arods Jordanu nesaistīja tik ļoti, lai to darītu dienu no dienas, tādēļ viņš pievērsās kam citam – pabeidza studijas Liepājas Universitātē un kļuva par skolotāju.

Savā dzimtenē viņš universitātē savulaik ieguvis aizsardzības skolotāja specialitāti.

”Man patīk gatavot, un mājās gatavoju arī ko tādu, ko veikalā vai kādā ēstuvē nevar atrast,” viņš stāsta par savu darbošanos virtuvē.

Laikā, kad ir skola, maltītei jābūt tādai, ko var uztaisīt ātri. ”Jo visi, pārnākot mājās, ir izsalkuši un vēlas ēst,” smaidot skaidro maķedonietis.

Tad galdā biežāk nonāk, piemēram, kartupeļi vai makaroni.

Vasarā, kad nav jādodas pie skolēniem, virtuvē var izpausties ilgāk, un viņš to labprāt arī dara.

Nikolovu ģimenes mājās latviešu un maķedoniešu ēdieni mijas cits ar citu.

Tomēr ne visu Balkānu virtuvei raksturīgo Latvijā iespējams pagatavot, jo trūkst piemērotu produktu. Tādēļ, ja sieva Laura vai viņš pats dodas ārpus valsts, viņi cenšas atvest trūkstošās sastāvdaļas.

”Bērniem ļoti garšo šopska salāti. Viņi tos prasa diezgan bieži. Bet man ne vienmēr sanāk tos pagatavot tā, kā vajag, jo Latvijā grūti atrast īsto balto sieru. Tam jābūt līdzīgam brinzai. Kaut ko no Bulgārijas te var nopirkt, bet tas nav tik garšīgs.

Sieva reiz atveda sieru no Rumānijas, un, kad braucam uz Balkāniem, vienmēr vedam mājās balto sieru. Šopska salātos liek sīpolus, tomātus, gurķus, un pāri rīvē balto sieru,” viņš pastāsta.

No latviešu virtuves Jordanam īpaši garšo cepts lasis un maizes zupa.

Pēdējā viņu sākumā pārsteigusi, jo deserts, kas gatavots no rudzu maizes, šķitis neparasts, taču izrādījies ļoti garšīgs. Savukārt sklandrausis Jordanu joprojām neuzrunā.

Runājot par atšķirībām, skolotājs pastāsta, ka Latvijā pie zupām liek skābo krējumu, bet Maķedonijā tām pievieno sarkanās paprikas pulveri.

Receptes

Dolma ar vīnogu lapām

Vajadzēs 1 kg maltās gaļas, 2 lielus sīpolus, 70–80 konservētas vīnogu lapas, 200 g apaļgraudu rīsu, 2 tējk. paprikas pulvera, sāli un maltus melnos piparus pēc garšas, eļļu cepšanai un ūdeni.

Smalki sakapā sīpolus un apcep eļļā, līdz tie kļūst mīksti un viegli zeltaini. Pievieno malto gaļu un cep, līdz tā gatava. Pievieno paprikas pulveri, sāli un melnos piparus, samaisa un iecilā rīsus. Pildījumu nedaudz atdzesē.

Ja izmanto konservētas vīnogu lapas, tās rūpīgi noskalo, jo tās ir ļoti sāļas. Uz katras lapas liek apmēram vienu ēdamkaroti pildījuma un cieši satin nelielā rullītī.

Dolmas cieši sakārto katlā vai cepamtraukā vienā vai vairākās kārtās, pārlej ar ūdeni tā, lai tās būtu gandrīz nosegtas, trauku pārklāj ar vāku vai alumīnija foliju. Cep 200°C apmēram 2,5 stundas.

Pasniedz siltu. Pēc vēlēšanās dolmu papildina ar skābo krējumu vai grieķu jogurtu.

Maķedoniešu kukurūzas maize – proja

Vajadzēs 300 g kukurūzas miltu, 200 g kviešu miltu, paciņu cepamā pulvera, tējk. sāls, 3 olas, 250 ml kefīra, 100 ml eļļas, 200 g drupināta baltā siera jeb brinzas un sakapātus pētersīļus.

Pētersīļu vietā var izmantot arī dilles vai spinātus, bet sieru pēc vēlēšanās papildināt ar šķiņķi vai bekonu.

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180°C. Vienā bļodā sajauc kukurūzas un kviešu miltus, cepamo pulveri un sāli. Citā bļodā sakuļ olas, pievieno kefīru un eļļu.

Šķidrās sastāvdaļas iemaisa sausajās, līdz izveidojas viendabīga mīkla. Pievieno drupinātu balto sieru un sakapātus zaļumus.

Mīklu lej ietaukotā cepamformā un cep apmēram 35–45 minūtes, līdz maize kļūst zeltaini brūna, un, iedurot tajā koka irbulīti, tas iznāk sauss.

Proju pasniedz siltu vai atdzesētu. Tā labi garšo kopā ar kefīru, krējumu, sieru vai svaigiem dārzeņiem, piemēram, tomātiem un gurķiem. Maķedonijā proju bieži ēd brokastīs.

Pindžurs

Pindžurs ir tradicionāls Maķedonijas dārzeņu ēdiens, ko gatavo vasarā un rudenī, kad nogatavojušās paprikas un tomāti (var saturēt arī mazliet baklažānus).

Tas ir līdzīgs ajvaram, taču satur vairāk tomātu, tāpēc ir sulīgāks un ar izteiktāku tomātu garšu. Pindžuru pasniedz kā uzkodu vai piedevu pie grilētas gaļas, taču visbiežāk to ēd ar svaigu maizi un balto sālīto sieru – brinzu.

Vajadzēs 1 kg maķedoniešu paprikas – sarkanās vai zaļās, pēc izvēles 1 vidēju baklažānu, 4–5 nogatavojušos tomātus, 4–5 ķiploka daiviņas, saulespuķu eļļu, sāli, maltus melnos piparus un, ja vēlas, 1 ēd.k. sasmalcinātu pētersīļu.

Papriku sagriež kubiciņos. Ja izmanto baklažānu, arī to sagriež nelielos gabaliņos. Dārzeņus cep pannā saulespuķu eļļā, līdz tie kļūst mīksti.

Pievieno sagrieztus tomātus un sautē, līdz masa sabiezē. Tad pievieno saspiestas ķiploka daiviņas, sāli un maltus melnos piparus un vēl aptuveni piecas minūtes pasautē. Ja vēlas, beigās iemaisa sasmalcinātus pētersīļus.

Pindžuru var ēst gan siltu, gan aukstu. Vislabāk tas garšo uz svaigas baltmaizes vai lauku maizes kopā ar brinzu vai citu balto sālīto sieru.

Tas labi papildina arī grilētu gaļu, ceptus dārzeņus un kebabus. Nākamajā dienā pindžura garša kļūst vēl izteiktāka, tāpēc to bieži gatavo lielākā daudzumā un vairākas dienas glabā ledusskapī.

Tavče gravče

Tavče gravče ir viens no pazīstamākajiem Maķedonijas nacionālajiem ēdieniem. Balkānos pietiek pieminēt nosaukumu ”tavče gravče”, un gandrīz ikviens uzreiz zina, ka runa ir par Maķedoniju. Tā ir vienkārša, bet ļoti sātīga pupiņu maltīte, kas tradicionāli tiek cepta māla traukā.

Vajadzēs 500 g balto pupiņu, 2 sīpolus, 3 ķiploka daiviņas, saulespuķu eļļu, 1 ēdamkaroti saldās paprikas pulvera, 1 tējkaroti maltas kūpinātās paprikas, 3 lauru lapas, 1 tējkaroti kaltētas piparmētras, sāli un maltus melnos piparus. Ar šo daudzumu pietiks aptuveni četrām porcijām.

Pupiņas uz nakti iemērc aukstā ūdenī. Nākamajā dienā tās noskalo un vāra svaigā ūdenī, līdz pupiņas ir gandrīz mīkstas. Pannā saulespuķu eļļā apcep smalki sagrieztus sīpolus, līdz tie kļūst zeltaini brūni, pēc tam pievieno sasmalcinātas ķiploka daiviņas.

Pannu noņem no uguns un iemaisa saldās paprikas pulveri, kūpināto papriku, kaltētu piparmētru, sāli un melnos piparus.

Māla cepamtraukā vai citā karstumizturīgā traukā liek pupiņas, pievieno sīpolu maisījumu, lauru lapas un tik daudz šķidruma no vārītajām pupiņām, lai tās būtu gandrīz nosegtas. Cep 180 grādu temperatūrā aptuveni 35–45 minūtes, līdz virspuse kļūst viegli brūna un šķidrums sabiezē.

Tavče gravče vislabāk pasniegt karstu ar svaigu maizi kā pamatēdienu. Tas labi sader arī ar čevapiem, pļeskavicu vai grilētām desām, kā arī svaigiem dārzeņiem.