Intervija ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētāju Miku Stūrīti.

– Vai depozīta sistēmas lietošana sabiedrībā kļuvusi par ikdienas ieradumu?

– Depozīta iepakojuma nodošana kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu lielākajai daļai iedzīvotāju. To lieto krietni pāri 90 procentiem cilvēku. Par to liecina pieaugošais īpatsvars iepakojuma apjomiem, kas atgriežas.

Šogad plānojām sasniegt 85 procentus, pērn tie bija 80, bet, atceroties pašu pirmo gadu, tie bija 62 procenti.

Vienīgais, ko varētu uzlabot, lai iepakojumi tiktu nodoti pilnīgi tukši,

un mēs kopā ar tirgotājiem ļoti aicinām tos izskalot. Pašiem būs patīkamāk lietot taromātus.

– Kā kalpo taromāti? Sākotnēji netrūka problēmu, protams, ne bez pašu lietotāju vainas.

– Cilvēki ir iemācījušies lietot taromātus, tie darbojas ļoti labi. Problēmas gadās samērā reti, pamatā tās ir lietotāju radītas.

Jāsaprot, ka “pīķa dienās” taromāti piepildās, un tad ir jāiztukšo vai arī jāiztīra.

– Kura veida iepakojumu čaklāk atdod atpakaļ?

– Vislielākais atgriešanas īpatsvars ir stikla atkārtoti uzpildāmajām pudelēm, jau pagājušajā gadā bija 90 procenti, un šogad būs nedaudz vairāk.

Dažādām dzērienu grupām acīmredzot ir savs noteikts patērētāju segments, kas tās lieto, tādēļ šis rādītājs visām vienāds nav.

Ir dzērienu grupas, kam īpatsvars ir zemāks, piemēram, vieglie alkoholiskie kokteiļi mazos tilpumos.

– Kā paredzēts vēl attīstīt mūsu depozīta sistēmu?

– Katru mēnesi palielinās taromātu skaits – gan uz jaunu veikalu rēķina, gan vietās, kur bija manuālā pieņemšana, apjoms ir pietiekami liels, lai tur uzstādītu taromātu vai palielinātu to jaudu.

Pirms gada jau notika sistēmas paplašināšana.

Pašā sākumā nebija iekļauti stiprie alkoholiskie kokteiļi līdz 15%. Gan mēs paši, gan vides eksperti konstatēja, ka to iepakojumi joprojām atrodas vidē.

Paplašinājumam klājas labi, redzam, ka šogad 80 procenti atgriezīsies sistēmā. Pats galvenais, ka dabā tos vairs gandrīz nevar atrast.

Pats pirmais princips –

sistēmā jābūt visiem tiem iepakojuma veidiem, kuri būtiskā apjomā nonāk dabā,

kas nozīmē, ka cilvēki tos ņem līdzi izbraukumos.

Latvijā depozīta sistēmas tvērums ir viens no plašākajiem starp kaimiņvalstīm.

– Bet vai jāgaida, lai daudz iepakojuma mētātos pie upēm un mežos? Kritērijs varētu būt cilvēku vēlme to nodot, piemēram, piecu litru ūdens pudeles.

– Piecu litru PET pudeles, visticamāk, netiks iekļautas. Pasaules tirgū neeksistē tādi taromāti, kas varētu pieņemt šāda izmēra iepakojumus.

Tie būtu lieli, aizņemtu veikalā daudz vietas, un tas sistēmu padarītu dārgāku.

Es vienmēr atgādinu, ka depozīta sistēma nenozīmē, ka atkritumu šķirošana tiek izbeigta. Stikla vai vieglā iepakojuma konteineros ir jāizmet tas, ko pārsvarā lietojam mājās, – eļlas, vīna, šampūna pudeles.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.