Sestdiena, 29. augusts Aiga, Armīns, Vismants
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Juris Aizezers: Ar ko atšķīrās 4. maija un 21. augusta balsojumi par Latvijas neatkarību?

Augusts Latvijas vēsturē ir īpaši nozīmīgs ar valstij svarīgiem notikumiem.

Juris Aizezers: Ar ko atšķīrās 4. maija un 21. augusta balsojumi par Latvijas neatkarību?
21.08.2026 06:30

liepajniekiem.lv

Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā pievērsa pasaules uzmanību Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupācijai un šo valstu centieniem atgūt neatkarību, bet šodien aprit 35 gadi kopš Augstākās padomes balsojuma, ar kuru tika pilnībā atjaunota Latvijas Republikas valstiskā neatkarība.

– 1990. gada 4. maijā mēs, Augstākās padomes deputāti, pieņēmām deklarāciju ”Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, paredzot pārejas periodu līdz pilnīgai Latvijas Republikas valsts varas atjaunošanai.

Taču 1991. gada augustā notika pučs, kas izgāzās, un 21. augustā PSRS konstitucionālā vara bija paralizēta – vairs nebija, ar ko vest sarunas.

Mēs izmantojām šo kolosālo iespēju pilnībā atjaunot Latvijas neatkarību.

1990. gada 4. maija un 1991. gada 21. augusta Augstākās padomes balsojumi atšķīrās ar apdraudējuma līmeni.

1991. gada augustā, neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma laikā Maskavā, Latvijas Augstākās padomes deputātiem pastāvēja absolūti reāls fizisks apdraudējums.

Ja pučs Maskavā nebūtu izgāzies, domāju, mums, Augstākās padomes deputātiem, kuri nobalsoja par šo konstitucionālo likumu, būtu pienākuši ļoti sarežģīti laiki.

Balsojums par Latvijas faktiskās neatkarības pilnīgu atjaunošanu noritēja lielā steigā, jo tobrīd Doma laukumā iebrauca bruņutransportieri ar melnajām beretēm (par ”melnajām beretēm” Latvijā sauca Rīgas OMON vienības kaujiniekus – red.), kuru uzdevums bija ieņemt Augstāko padomi un faktiski izrēķināties ar tās deputātiem.

Mums šis apdraudējums bija absolūti skaidrs.

Pēc balsojuma tika pasludināts pārtraukums, kura laikā es devos uz Doma laukumu.

Tur redzēju, ka bija iebraukuši seši bruņutransportieri, uz katra sēdēja desmit melnās beretes pilnā ekipējumā – ar automātiem un ādas cimdiem rokās.

Mēs tur stāvējām, neliels cilvēku bariņš, un mūsu virzienā tika mestas dūmu granātas, lai izklīdinātu cilvēkus.

Tie ir neaizmirstami mirkļi.

Man ir prieks, ka Augstākās padomes deputāti šajā apdraudējuma periodā parādīja drosmi un varonību. Mēs uz Augstāko padomi nekandidējām, lai no kaut kā baidītos.

Mums bija viens mērķis – Latvijas neatkarība! Mūsu misija bija Latvijas valstiskuma atjaunošana, un mēs to arī paveicām. Vēlos pateikties tiem Liepājas rajona iedzīvotājiem, kuri man uzticēja šo misiju.

Juris Aizezers, bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz