Kamēr izmeklēšana nav pabeigta, būtu bezatbildīgi kādam pasludināt vainu.

Taču šī nelaime atkal liek runāt par jautājumu, kuru pēc katras smagas avārijas apspriežam dažas dienas un pēc tam noliekam plauktā līdz nākamajai traģēdijai – cik droši Latvijas ceļos sadzīvo vieglais un smagais transports?

Kravinieks nav vienkārši vieglā automašīna ar lielāku bagāžnieku.

Tā ir vairākus desmitus tonnu smaga mašīna, kurai vajadzīgs garāks bremzēšanas ceļš, vairāk vietas manevram un kuras vadītāja kļūdas sekas var būt nesalīdzināmi smagākas.

Arī apdrošināšanas statistika to apliecina.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos uz Latvijas ceļiem notikuši jau 4153 ceļu satiksmes negadījumi, ko izraisījuši kravas automašīnu vadītāji. Pērn, 2025. gadā, tādi bija 6965 negadījumi.

Protams, vieglākais būtu atkal pateikt – vainīgi ceļi.

Nenoliedzami, daļēji tā arī ir. Latvijas maģistrālie ceļi daudzviet ir šauri, apdzīšanas iespējas ierobežotas, pagrieziena un ieskriešanās joslu trūkst, bet pretējās braukšanas plūsmas šķir vien padzisusi krāsas strīpa uz asfalta.

Taču jaunu šoseju nevar uzbūvēt līdz nākamajai pirmdienai.

Tāpēc jautājums ir, ko varam izdarīt tagad?

Pirmais aspekts ir vadītāju nogurums. Eiropas Komisijas apkopotie pētījumi liecina, ka nogurums ir nozīmīgs faktors aptuveni 20% negadījumu, kuros iesaistīts smagais komerctransports.

Turklāt vairāk nekā puse tālbraucēju dažādās aptaujās atzinuši, ka kaut reizi ir aizmiguši pie stūres. Tas nav sīkums. Mums jau ir tahogrāfi un braukšanas un atpūtas laika noteikumi.

Tātad nav jāizgudro jauns velosipēds.

Jāpanāk, lai esošā sistēma strādā un pārkāpumi tiek atklāti mērķtiecīgi.

Otra iespēja ir dati. Daudzi mūsdienu kravas auto jau ir aprīkoti ar GPS un telemātikas sistēmām.

Tās var parādīt ne tikai automašīnas atrašanās vietu, bet arī strauju bremzēšanu un paātrināšanos, ātrumu, braukšanas ilgumu, nakts braucienus un virkni citu riska pazīmju.

Uzņēmumam jau šodien ir iespējams redzēt, kurš autovadītājs brauc mierīgi un kurš savu darba dienu pavada tā, it kā vestu nevis 20 tonnas kravas, bet piedalītos rallijā.

Šeit būtiska loma varētu būt apdrošinātājiem, kuri jau šobrīd uztur datu sistēmas, kurās iespējams analizēt apdrošināšanas vēstures datus par ikvienu aktīvo autovadītāju.

Ja autoparks brīvprātīgi dalās ar drošas braukšanas datiem un var pierādīt, ka tā vadītāji ievēro darba un atpūtas režīmu, brauc droši un uzņēmums regulāri viņus apmāca, kāpēc lai tas neatspoguļotos OCTA un KASKO cenā?

Savukārt uzņēmumam, kura dati regulāri signalizē par riskantu braukšanu, polise maksātu vairāk.

Treškārt,

daļa atbildības pie kravinieku izraisītajiem negadījumiem, jāuzņemas vieglo auto šoferiem.

Gabarītos mazāko transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu apzināties, ka smagajai fūrei ir cita masa, cits bremzēšanas ceļš un citas manevrēšanas spējas.

Tādēļ šoferīšiem pirms pagrieziena veikšanas ieteiktu laikus paskatīties atpakaļskata spogulī, parādīt pagrieziena signālu un ideālajā gadījumā nedaudz atrauties no aizmugurē braucošā kravinieka.

Jānis Abāšins, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.