Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai piedāvāt pakalpojumus ar mērķi risināt kādas problēmas.

Galvenais uzņēmējdarbības mērķis nav gūt peļņu, lai gan sociālam uzņēmumam peļņa tomēr arī jāgūst.

Bieži vien cilvēki jauc, ka šādiem uzņēmumiem nav jāpelna. Ir, bet tikai viņi savu peļņu iegulda atpakaļ sociālajā mērķī.

Nauda aiziet nevis uzņēmuma īpašniekam, bet ar to tiek risināta kāda problēma.

To nozaru, kurās viņi strādā, ir ļoti daudz – darba integrācija, kultūras joma, dzīvnieku aizsardzība. Latvijā ir plaši pārstāvēta izglītība. Ir tādi, kas darbojas ar ilgtspēju, otrreizējo pārstrādi.

Kopš 2018. gada Latvijā ir spēkā “Sociālā uzņēmuma likums”. Un pagaidām šo nozari pārrauga Labklājības ministrija.

SIA var iegūt sociālā uzņēmuma statusu un tālāk pretendēt arī uz finanšu instrumenta “Altum” grantu.

Sociālie uzņēmēji ir tie, kuri, saredzot kādu problēmu, nevis žēlojas un kaut ko gaida, bet uzreiz to risina.

Tādu darītāju ir daudz. Pēc Sociālo uzņēmumu reģistra datiem, šobrīd Latvijā aktīvi darbojas vairāk nekā 200 SIA, kurām ir piešķirts šis statuss.

Sociālo uzņēmumu reģistrā redzam, ka uzņēmumi katru gadu nāk klāt. Mēs arī kā nozares asociācija redzam, ka mums pievienojas arvien vairāk spēlētāju – gan SIA, gan privātpersonas.

Arī mūsu ikgadējā sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā redzam, ka pienāk ļoti daudz interesantu ideju. Piemēram, pagājušajā gadā laurus plūca dāma no Ogres, kurai bija ideja, bet nu jau ir uzņēmums – viņa ražo specializētu apģērbu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Valsts atbalsts ir “Altum” sociālās uzņēmējdarbības grantu programma. Augustā tika atvērta otrā šāda programma, kur kopējais pieejamais grantu apjoms ir septiņi miljoni eiro. No tā paredzēts atbalstīt ap 120 sociālās uzņēmējdarbības biznesa ideju, un pieteikties var gan esošie, gan jauni uzņēmumi.

Protams, ir arī mūsu ikgadējie ideju konkursi, tāpat pašvaldības atsevišķi īsteno visādas iniciatīvas, konkursus, sniedz atbalstu, lai šie uzņēmumi var atsperties.

Bet, lai kļūtu par sociālo uzņēmēju, nav jāmeklē un jāgaida bonusi.

Mēs redzam, ja ir darītāji un viņiem sirds īstajā vietām, tad viņi to lietu darīs tik un tā – ir vai nav valsts atbalsts.

Uzņēmumam jebkurā gadījumā ir jābūt ar patstāvīgu biznesu – tam ir jāpelna arī bez visām atbalsta programmām.

Visiem ir grūti izdzīvot, bet sociālam uzņēmumam tas ir vēl izaicinošāk – tam ir jārisina saskatītā problēma, uzņēmums nevar sev izmaksāt peļņu, jo tā jāiegulda sociālā mērķī.

Pašlaik lielākais sociālo uzņēmumu skaits ir reģistrēts Rīgā, Pierīgā, bet man šķiet, ka otrajā vietā ierindojas Kurzeme, tad nāk Zemgale, Vidzeme. Latgalē to ir vismazāk.

Līga Ivanova, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas komunikācijas projektu vadītāja

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.