Iveta Kažoka: Kulbergs noteikti ir fenomens Latvijas politikā
“Apvienotā saraksta” iegūtais mandātu skaits ir visu laiku labākais kāda politiskā spēka sasniegtais rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas. Salīdzinājumā partija “Latvijas ceļš” 1993. gadā Saeimā ieguva 36 mandātus, “Vienotība” 2010. gadā 33 mandātus, bet “Saskaņa” 2011. gada ārkārtas vēlēšanās 31 mandātu. Ar ko skaidrojami “Apvienotā saraksta” panākumi Saeimas vēlēšanās?
"Kurzemes Vārds"
“Apvienotā saraksta” (AS) līderim Andrim Kulbergam šajās vēlēšanās izdevās atņemt balsis teju visiem politiskajiem spēkiem, tāpēc Kulbergs noteikti ir fenomens Latvijas politikā.
Šajās vēlēšanās AS nevis izspieda kādu partiju no ierastās nišas, bet atņēma balsis visiem,
sākot no Nacionālās apvienības (NA) un beidzot ar “Latviju pirmajā vietā” (LPV) un “Progresīvajiem” (P), visvairāk “aplaupot” “Jauno vienotību” un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī jaunās partijas, kas startēja ar skaļiem lozungiem, piemēram, “Mēs mainām noteikumus” un “Gobzema partija”.
Šāds partijas sniegums skaidrojams ar vēlētāju reakciju uz to valdību darbu, kas bijušas pēdējos desmit gadus, – ar zemām ambīcijām, lēnu lēmumu pieņemšanu, orientētas uz kompromisiem un slikti komunicējošas par sevi.
Līdz ar to vēlētājos krājās neapmierinātība, vilšanās sajūta un vēlme pēc pārmaiņām.
Ar to Latvijas politiskā vide ir īpaša, salīdzinot ar citām valstīm, jo vēlme pēc pārmaiņām nav saistīta ar notikumiem ekonomikā.
Jo, pat ekonomikai augot, valdību vadošais spēks zaudējis vēlēšanās, kā tas bija 2018. gadā, kad ZZS ar valdības vadītāju Māri Kučinski cieta smagu sakāvi vēlēšanās.
Līdzīgs process šajās vēlēšanās noveda Andri Kulbergu pie tik laba rezultāta.
Interesanti, ka tieši vistiešāk konkurējošās partijas viņam uzdāvināja tik lielus panākumus. Un es joprojām nesaprotu, ko domāja ZZS un “Jaunā vienotība” (JV), apstiprinot A. Kulbergu par premjeru pirms vēlēšanām.
Jau tajā laikā bija skaidrs, ka Kulbergs ir fenomens, ka sabiedrībā ir nobriedusi vēlme pēc pārmaiņām.
Un rezultāti, kas ir iespaidīgāki, nekā varēja prognozēt, to apliecina.
No citu partiju perspektīvas tas bija pašnāvniecisks solis “parakstīties” uz šādu valdību. Manuprāt, JV jābūt priecīgai, ka spējusi pārvarēt kaut 5% barjeru.
Tas, vai AS spēs paveikt to, ko solījis pirms vēlēšanām, nebūs tik daudz atkarīgs no koalīcijas partneriem, cik no tā, cik vienoti un vai komandas stilā spēs funkcionēt ar 41 mandātu.
Šī vēlēšanu saraksta iekšējās attiecības būs daudz svarīgākas nekā politiskie partneri, jo pašlaik AS ir tik labas pozīcijas, ka tas var izvēlēties koalīcijas partnerus, piedāvāt tiem neizdevīgākus nosacījumus un tamlīdzīgi.
Iveta Kažoka, domnīcas “Providus” asociētā pētniece
