Ņemot vērā iepriekšējās sezonas pieredzi, infektologi aicina laikus domāt par gripas profilaksi, īpaši cilvēkiem riska grupās.

Dati par iepriekšējo gripas sezonu rāda, ka

gripa daļai pacientu norit smagi, tās dēļ nepieciešama ārstēšana stacionārā un slimība var izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas.

Pagājušajā gripas sezonā (no oktobra līdz maijam) Rīgas Austrumu slimnīcā vien gripa konstatēta 582 stacionārā ārstētiem pacientiem, no kuriem 46 nomira gripas dēļ.

Īpaši smagi gripa skar gados vecākus cilvēkus un pacientus ar blakusslimībām. Īpaši smaga slimības norise bijusi pacientiem, kuriem gripa izraisījusi pneimoniju.

Lielākā daļa arī stacionārā ārstējamo pacientu ir seniori vecumā no 60 līdz 80 gadiem un vecāki.

Gripa var būt daudz smagāka nekā paaugstināta temperatūra un slikta pašsajūta.

Slimnīcā redzam pacientus ar smagu slimības gaitu un komplikācijām, un diemžēl daļai pacientu slimība beidzas letāli.

Visvairāk apdraudēti ir cilvēki riska grupās, tādēļ vakcinācija ir iespēja būtiski mazināt smagas gripas norises risku.

Riska grupā ir cilvēki no 60 gadu vecuma, kā arī pacienti ar hroniskām sirds, plaušu, nieru un aknu slimībām, cukura diabētu un metabolisko sindromu.

Īpaša uzmanība gripas profilaksei jāpievērš cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu,

tostarp transplantācijas un onkoloģiskajiem pacientiem, cilvēkiem ar HIV infekciju, kā arī pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju vai citu slimību ārstēšanai lieto kortikosteroīdu preparātus.

Riska grupā ir arī ārstniecības personas un sociālās aprūpes iestāžu darbinieki, kuri ikdienā aprūpē pacientus.

Šīs sezonas virusoloģiskās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka gripas vīrusa cirkulācija jau ir sākusies – šī gada jau 38. nedēļā (septembra vidū) laboratoriski bija apstiprināti trīs gripas gadījumi.

Gripas vīrusa cirkulācija šogad sākusies agri, un iespējams, ka arī gripas epidēmija varētu sākties agrāk, nekā ierasts.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām riska grupu vakcināciju pret gripu ieteicams veikt oktobrī un novembrī.

Ja cilvēkam ir akūta saslimšana, slimības akūtajā fāzē vakcināciju neveic, bet pēc izveseļošanās var vakcinēties. Pret gripu pēc savas izvēles var vakcinēties arī jauni un veseli cilvēki.

Baiba Rozentāle, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, profesore

Uzziņai

– Vakcinēties pret smagu gripas gaitu iedzīvotāji var pie sava ģimenes ārsta vai vakcinācijas kabinetos. Vairākām iedzīvotāju grupām vakcinācija ir valsts apmaksāta.

– Gan gripa, gan Covid-19 ir lipīgas elpceļu infekcijas, bet tās izraisa atšķirīgi vīrusi. Covid-19 izraisa koronavīruss, bet gripu izraisa dažādi A un B tipa gripas vīrusi. 

– Atsevišķām iedzīvotāju grupām ir novērojama smagāka slimības gaita. Pēc inficēšanās ar Covid-19 pirmie simptomi parādās vēlāk, bet slimnieks var būt ilgāk infekciozs, nekā slimojot ar gripu. Lai nesaslimtu, ir jāizvairās no saskares ar vīrusu.   

– Ņemot vērā, ka daži no gripas un Covid-19 simptomiem ir līdzīgi, bieži bez laboratoriskas testēšanas nav iespējams noteikt precīzu diagnozi.

– Gripa ir akūta, sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2–5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.

– Pirmās gripas pazīmes pēc inficēšanās parādās pēc 48–72 stundām, var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām. Gripai raksturīgs pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu laušanas sajūta, aizlikts deguns bez iesnām un sauss klepus.

– Profilakse – pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku: masveida pasākumus slēgtās telpās, sabiedriskajā transportā u.c., vēdināt telpas un mitrināt gaisu, ģērbties piemēroti laika apstākļiem, rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā un vēl biežāk slimošanas laikā.

Avots: SPKC