Intervija ar Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļas vadītāju Agnesi Lejnieci.

– Kāpēc tālākizglītošanās pieaugušajiem nāk par labu?

– Es teiktu, ka bez pieaugušo izglītības kārtīgs darbinieks savu konkurētspēju nevar saglabāt, jo diemžēl vairs nav tie laiki, kad var iegūt vienu profesiju un visu mūžu tajā nostrādāt. Visu laiku kaut kas mainās.

Arī mums trešdien būs tiešsaistes diskusija par darba tirgus tendencēm un aktualitātēm. Ar katru gadu klāt nāk jaunas profesijas, bet kaut kas cits izzūd.

Tev ir jābūt apritē un jāsaprot, kas šobrīd notiek.

Tāpat arī ikdienas darbam ir nepieciešams pilnveidot prasmes, kaut vai digitālās. Ja pirms pāris gadiem ar “Word” un “Excel” pilnīgi pietika, tad nu jau mums klāt ir arī dažādas citas platformas un mākslīgais intelekts.

– Kādas ir iespējas Liepājā?

– Iespējas ir dažādas. Katram jāsaprot, kādā līmenī viņš grib mācīties. Vai tas ir vienkārši ikdienas iemaņu pilnveidošanai, tālākizglītībai vai pilnīgai profesijas maiņai? Jo tie ir dažādi līmeņi.

Mēs nodrošinām iedzīvotājiem vienreizējas, vairāk neformālas mācības savu prasmju pilnveidei vai apguvei.

Šis drīzāk ir tāda veida pasākums – man patīk, es nāku un mācos, apgūstu kaut ko jaunu.

Centrā mēs nevaram iedot nedz tālākizglītības apliecības, nedz arī organizēt kursus, kur cilvēki sev iegūst kādu nopietnu dokumentu, kas apliecina jaunas prasmes vai zināšanas.

Bet to dara, piemēram, “RTU Liepāja”, “PURE Academy”, BUTS un visi citi mācību centri.

– Kā tiek veidots nodarbību piedāvājums?

– Mums katru mēnesi notiek vismaz astoņas nodarbības, meistarklases, semināri un mācības, balstoties uz iedzīvotāju vēlmēm.

Reizi gadā aptaujājam liepājniekus, tajā skaitā arī Dienvidkurzemes novada iedzīvotājus, par viņu aktuālajām mācību vēlmēm.

Ņemot vērā šo aptauju, organizējam piedāvājumu. Kā arī skatāmies, kādas ir tendences Latvijā un arī pasaulē.

– Kas visvairāk interesē vietējos iedzīvotājus?

– Šobrīd aktuālas ir radošās nodarbības vai meistarklases par digitālo pratību, kuras cilvēki labprāt apmeklē. Populāras ir arī nodarbības par dažādām tēmām vecākiem.

Pagājušogad lielā cieņā bija Montesori pedagoģija. Šī gada septembrī visapmeklētākās bija nodarbības par neirografiku un krāsu pasauli.

– Kāda ir liepājnieku vēlme iesaistīties?

– Ar katru gadu interese pieaug. Domāju, ka šajā gadā būs līdzīgs rekordliels skaits, jo pagājušogad mums bija nepilns tūkstotis apmeklētāju: gan liepājnieki, gan novada iedzīvotāji.

Šogad mēs tūkstoti sasniedzām jau maijā.

Cilvēki arvien vairāk par mums uzzina no dažādiem kanāliem, bet joprojām ir daudzi vietējie, kas to nezina.

– Vairāk izglītojas sievietes vai vīrieši?

– Sievietes. Eiropā ir tendence, ka diemžēl vīrieši iesaistās mazāk. Bet ir! Mēs arī ļoti priecājamies, kad mums Senioru izaugsmes akadēmijā ik pa laikam ierodas kāds kungs.

Es gan teiktu, ka 80 procentos ir sieviešu pārsvars.

Protams, ir arī nodarbības, kur ir līdzvērtīgi. Piemēram, pagājušogad bija fotografēšanas nodarbība, kur bija diezgan daudz kungu.

– Ieteikums cilvēkam, kurš vēlas mainīt karjeru.

– Noteikti jāsāk ar profesionālu karjeras konsultāciju! Un tad jau var vai nu vienatnē vai kopā ar kādu konsultantu, mentoru, skatīties iespējas – kur iet, ko darīt, kā mainīt savu profesiju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.