Pašlaik neviens normatīvais akts neparedz darba devējam pienākumu deklarācijās vai paziņojumos norādīt, vai darba alga izmaksāta skaidrā vai bezskaidrā naudā.

Tādējādi VID nevar iegūt precīzu informāciju par konkrētiem darba devējiem, kuri darba samaksu izmaksā skaidrā naudā, norādīja Labklājības ministrija (LM).

Tāpat nav ziņu par darba ņēmējiem, kuri algu saņem skaidrā naudā, un viņu darba algas apmēriem.

Grozījumi sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. 

Ministriju satrauc, ka skaidra nauda bieži tiek izmantota kā instruments ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk esot paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē.

Palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, pauda LM.

2023.gadā nedeklarētās darba samaksas jeb “aplokšņu algas” komponente veidoja 48,2%, kas ir par 1,5 procentpunktu vairāk nekā 2022.gadā, liecina pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2023.gadā”.

Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023.gada augustā 76,9% jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem. 55% darba devējiem ir konstatēti būtiski “aplokšņu algu” riski, atzīmēja LM.

Attiecīgie grozījumi veikti Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.