Noteikumi izstrādāti saistībā ar jaunā Pašvaldību likuma stāšanos spēkā.

Jaunajos noteikumos iekļautas prasības ēku numurzīmju izvietošanai, kam agrāk bija atsevišķi noteikumi. Tās pieļauj ielu nosaukumu, kuros lietots personvārds, saīsināšanu, izmantojot tikai pirmo vārda burtu (piemēram, A. Pumpura iela, nevis Andreja Pumpura iela).

Ieviesta papildu prasība, ja ēkai ir vairākas kāpņu telpas, pie ieejas durvīm ir jānorāda dzīvokļu numuri, lai atvieglotu piekļuvi ārkārtas dienestiem.

Saistošie noteikumi vairs nepieprasa konkrētu zāles augstumu – 20 cm, bet paredz, ka zāle jānopļauj ne retāk kā reizi mēnesī.

Šī izmaiņa ir veikta, lai sabalansētu nepieciešamību pēc sakoptas pilsētvides ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Tā gan neattiecas uz zāliena daļu vienu metru platā joslā gar ietvēm un brauktuvēm, kā arī rekreācijas un sporta infrastruktūras objektiem, kur zāles augstums nedrīkstēs pārsniegt 20 cm.

Galvenais princips – lai neaugtu pusmetru garas nātres, un tad nav jākontrolē burtiski, vai pļauj tieši ik pēc mēneša.

Ja to darīs, tad arī neizaugs garas nezāles.

Jaunie noteikumi atvieglo prasības lapu un zaru savākšanai, pieļaujot to atstāšanu zem kokiem un krūmiem, ja vien tās novāc vismaz vienu metru platā joslā gar ietvēm un brauktuvēm.

Pilnīgi visas lapas nav jāsavāc, tās var palikt uz saknēm.

Pie privātīpašumiem joprojām būs jākopj un jāuztur ietves, celiņi un piebraucamie ceļi. Var apsvērt to nodošanu centralizētai uzkopšanai un kaisīšanai ziemā, taču jāņem vērā divas lietas – laiks un finansējums.

Ir jābūt līdzekļiem, tas maksā ļoti daudz.

Lai to darītu, nepieciešams iepirkums, visas procedūras un finanses. Iespēju iegūt līdzekļus no privātīpašniekiem, iekasējot naudu kopā ar nekustamā nodokli, likums neparedz.

Mājas īpašnieks var slēgt līgumu ar uzņēmumu, kas darbojas brīvā tirgū. Tā rīkojas vairāki daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji.

Noteikumi paredz arī atvieglojumus piegulošās teritorijas kopšanai. Tie attiecas uz pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuru īpašumā nedzīvo neviens pilngadīgs darbspējīgs cilvēks, šajos gadījumos ietves kopj pašvaldība.

Trūcīgām vai maznodrošinātām personām pašvaldība var palīdzēt ar instrumentiem.

Atvieglojumus var saņemt arī tad, ja piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no paša nekustamā īpašuma platības.

Didzis Jēriņš, izpilddirektora vietnieks

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.