Par to, kad nepieciešams iesniegums un kad ne, kāpēc ne vienmēr uzsāk izmeklēšanu, portāls liepajniekiem.lv izvaicā Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieku Ingu Ukstiņu.

– Cilvēks, kurš vēršas policijā, visdrīzāk ir satraukts un emocionāls. Kāds ir likumsargu rīcības algoritms, lai noskaidrotu, kas noticis un kā palīdzēt?

– Jāsāk ar to, kas ir noticis. Pastāv četras kategorijas, kādās iedala izsaukumus, – A, B, C un D.

D ir mazsvarīgs notikums, par ko cilvēks var informēt vai pats vērsties policijā, bet A kategorija ir dzīvības apdraudējums.

Ja ir A kategorija, uzreiz braucam uz notikuma vietu.

Pašlaik lielākoties visa informācija ienāk no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura 112.

Viņi reģistrē informāciju un pārsūta VP operatīvajam dežurantam, kas precizē un nodod tālāk norīkojumam, kas strādā uz ielas.

Viņiem pasaka kategoriju, un katrai no tām ir noteikts, cik ilgā laikā jāreaģē.

Notikuma vietā noskaidro visus apstākļus un rīkojas pēc situācijas. Ja tur ir vardarbība, tad to uzreiz pārtrauc, var pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu.

– Kādos gadījumos pietiek ar telefona zvanu, un kad nepieciešams iesniegums?

– Reizēm cilvēks vēlas vienkārši informēt policiju. Piemēram, daudzajos krāpšanas gadījumos.

Lielākoties tie paliek neatklāti. Ja nauda pārskaitīta uz ārzemju kontiem, nav perspektīvas. Cilvēki paši to ļoti labi saprot. Policisti izskaidro reālo situāciju.

No iesnieguma rakstīšanas nevienu neatrunājam.

Krāpšanas gadījumos, ja zaudējuma apmērs ir liels, jebkurā gadījumā jāuzsāk kriminālprocess.

Policija jāinformē visos gadījumos, jo mēs meklējam sakritības starp kontiem, starp personām.

Ja visi gadījumi ir reģistrēti, varam savilkt paralēles starp noziedznieku grupām vai personām, kas sistemātiski izdara šāda veida noziegumus.

Cietušajam ir jāsavāc viss pieejamais materiālu kopums.

Krāpšanas gadījumos bez banku izdrukām nevaram neko darīt, jo tikai tā cilvēks var pierādīt, ka nauda ir izkrāpta un kādā apmērā.

Var iesniegt elektroniski, bet tikai elektroniski parakstītu vēstuli. Ja nebūs elektroniskā paraksta, tad lietvedis informēs par tā nepieciešamību.

Par krāpšanām parasti nāk uz iecirkni, policiju uz mājām sauc reti.

Izsaukumi biežāk ir par konfliktiem, vardarbību, pastrādātām zādzībām, nesaskaņām ar kaimiņiem.

Tādos gadījumos braucam un veicam notikuma vietas apskati.

– Kāpēc reizēm cilvēki sagaida, ka policija sāks izmeklēšanu, tomēr nekas nenotiek, jo nav bijis iesnieguma? Piemēram, nesenais gadījums, kad svešs vīrietis aizved no pagalma bērnu.

– Ne vienmēr tas, kurš izsauc policiju, ir tiesīgs rakstīt iesniegumu. Iesniegums jāraksta cietušajai personai. No liecinieka var pieņemt liecību, bet ne iesniegumu.

Ja cietušais pasaka, ka viņam neko nevajag, par mazāk svarīgiem nodarījumiem lieta tiek atteikta vai izbeigta.

Kriminālprocesa likuma 7. pantā noteikts, par kādiem noziegumiem jāuzsāk kriminālprocess bez iesniedzēja iesnieguma.

Tur, kur ir apdraudējums dzīvībai, nav diskusiju.

Reaģējam, bet tad vērtējam tālāk, pie kādiem apstākļiem tas viss izveidojies un kas bijis.

Konkrētajā situācijā policija reaģēja, nekādi apstākļi neliecināja, ka būtu kaut kas pretlikumīgs, nekāda apdraudējuma tajā brīdī nebija.

– Vai cietušajam iepriekš jāpiesakās, ka viņš nāks ar iesniegumu?

– Nav jāpiesakās. Jānāk uz policijas pārvaldi, uz korpusu, kur rakstīts “Dežūrdaļa”. Pie durvīm ir zvana poga, uz zvanu atbild Resursu un krīzes vadības nodaļa un izskaidro cilvēkam par turpmāko rīcību, izsauc attiecīgu amatpersonu.

Ja cilvēks ir atnācis, viņa iesniegumu arī pieņem.

Ja notikusi zādzība, noteikti jau pirmatnējā iesniegumā jānorāda zaudējumu apmērs. Pēc tam pievieno dokumentus, kuri apliecina, ka apmērs tieši tāds arī ir.

Uzziņai

Neparasti iesniegumi policijai

– Sieviete Floridā (ASV) izsauca policiju, jo viņas kaķis kļuva agresīvs un neļāva viņai izkāpt no gultas.

– Kāds kanādietis iesniedza sūdzību, jo frizieris pārāk īsi nogrieza viņa matus, kas viņaprāt bija “noziegums” pret viņa izskatu.

– Kāds vīrietis Latvijā uzskatīja, ka kaimiņa nesveicināšanās ir nepieklājīga un vērsās policijā, pieprasot paskaidrojumu par šādu rīcību.

– Klients Vācijā izsauca policiju, jo picērija piegādāja aukstu picu un atteicās atdot naudu.

– Kādas Francijas pilsētiņas iedzīvotājs sūdzējās par lauku kaimiņa gaili, kurš pārāk skaļi dziedot no rītiem un bojājot viņa miegu.

– Sieviete Krievijā iesniedza sūdzību, jo viņas vīrs pastāvīgi pārslēdza kanālus, neļaujot viņai skatīties mīļāko seriālu.

– Bērns ar vecāku palīdzību uzrakstīja iesniegumu Lielbritānijas policijā, ka viņa zīmējums ir pazudis, un pieprasīja nozieguma izmeklēšanu.

– Kāda nepilngadīga amerikāniete vērsās policijā, jo viņa nebija saņēmusi solīto Ziemassvētku dāvanu, un viņasprāt, tas bija krāpšanas gadījums.

– Austrālijā kāds vīrietis domāja, ka viņa automašīnu nozaguši un izsauca policiju, bet izrādījās, ka viņš to vienkārši bija atstājis citā stāvvietā.

– Kāda grieķiete ziņoja, ka viņas vīrs atsakās iedot naudu iepirkumiem, un lūdza policijas iesaistīšanos ģimenes konflikta atrisināšanā.

Avots: dažādi avoti internetā

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.