Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
Dienas iet, nogurums kļūst par ierastu sajūtu, līdz rodas jautājums – ir vainojama dzīves steiga un pārslodze, vai arī ķermenis šādi mēģina pateikt, ka tam kaut kā pietrūkst?
Palīdz kustības un pozitīvi cilvēki
Savās agrāk pieredzētajās un šī brīža sajūtās dalās liepājniece, trīs bērnu māmiņa Arta.
“Es jūtos vāja tad, kad nekustos. To esmu sapratusi jau sen, tāpēc agrāk mājās vingroju, braucu uz zumbu vismaz reizi nedēļā. Katru vakaru 15 minūtes veltīju vingrošanai.
Līdzko papildus nekustējos, tā bija klāt stīvums, ko jutu fiziski, pēc tam tas pārgāja uz nervu sistēmu – vienkārši jutos slikti,”
viņa stāsta.
Kad sieviete bija trešā mazuļa gaidībās, gāja uz baseinu peldēt un jutās labi, bet grūtniecības pēdējā posmā palika par grūtu braukāt un baseins vairs nesanāca. Tad sākās muguras sāpes, ko juta pat guļot.
Bērniņš piedzima pirms pāris mēnešiem, un šodien Arta saka: “Kamēr vēl neesmu atradusi savu kustību ritmu, jūtu, ka ir stīva mugura un kājas.
Šķiet, viss ķermenis ir tāds kā ierūsējis, un tā sajūta mani nomāc.
Brīžiem arī pārņem prātu, un tad šķiet, ka viss ir tāds bezjēdzīgs, – jo es vienkārši neesmu savā ritmā izkustējusies.”
Par iztukšošanās izjūtu jaunā sieviete teic, ka emocionāli nav jutusies izsūkta. Iespējams, tāpēc, ka iepriekš visu laiku uzlādējās nodarbēs, kas viņai patīk, ko gribas darīt.
“Pat tajā laikā, kad vīrs strādāja ārzemēs un ar abiem vecākajiem bērniem biju viena pati, es īsti nejutos izsmelta. Varbūt tiem vecākiem, kuri vadā bērnus uz vairākiem pulciņiem un paši sevi aplikuši ar daudziem papildu pienākumiem, atnākot sestdienai, negribas neko, bet es neesmu tā jutusies.”
Māmiņa uzskata: ja visi darbi nav pa spēkam, tad nevajag sevi mocīt un no kādiem ir jāatsakās. Jau gadiem viņas ģimenē ir savs dienas ritms bērni – aiziet gulēt samērā agri, tāpēc mammai ir arī laiks sev.
“Ja man vajag izkustēties, tad es to daru. Tā arī uzlādējos. Nav obligāti jādodas prom no mājām, lai papildinātu enerģiju.
Ja vien iespējams, eju kājām; arī tad izvēdinos un uzņemu enerģiju,”
viņa saka.
Arī iešana ar kājām Artai ir veids, kā atgūt enerģiju.
Tāpat ietekmē cilvēki, kuri atrodas līdzās; viņi var gan dot, gan atņemt mundrumu. Ja darbā īsti nevar izvairīties no kolēģiem, kuru attieksme pret dzīvi ir nomācoša, tad citur no tādiem cilvēkiem var izvairīties.
“Dažs ar savu negatīvismu vienkārši nograuž manu optimismu un apslāpē visus jokus. Ar viņiem ir situācijas, kad šķiet, ka esi uz labu emociju viļņa, bet nevari pat muti atvērt. Es negribu iesaistīties sarunā ar cilvēku, kuram viss ir slikti,” Arta dalās savā dzīvošanas receptē.
Kas ar mani notiek?
Ārsta palīdze Rudīte Šukeja teic, ka, strādājot Gaviezes feldšeru punktā un bērnudārzā, uzklausot pacientus un līdzcilvēkus, bieži dzirdējusi žēlošanos: esmu noguris, jūtos slikti, nezinu, kas ar mani notiek, neko negribu, trūkst enerģijas.
Cilvēks miegains jau no rīta, grib gulēt, bet neizguļas, uzmācies dzīves apnikums. Citu nemiers dīda, netiek ar sevi galā, paliek neiecietīgs.
“Cilvēks ir ļoti sarežģīta būtne, komplicēts organisms.
Lai tas perfekti funkcionētu, par visu atbild cilvēka centrālā nervu sistēma un augsti attīstītas smadzenes. Tās atbild par visu, sākot ar elpošanu, sirdsdarbību, mūsu domām, emocijām, lēmumiem, ikdienas darbībām, vai esam laimīgi, enerģijas pilni un moži vai gluži pretēji,” skaidro mediķe.
“Šodien mēs dzīvojam dinamiskā vidē, sakaramies ar steigu, pārslodzi, stresu, bailēm par nākotni. Pazaudējam savu līdzsvaru, un mūsu organisms sūta signālus, kas ir jāsaprot un kuros jāieklausās.”
Viņa atgādina mūžsenos teicienus veselā miesā – vesels gars un visas vainas ir galvā un saka: tā jau tas ir.
“Mēs sevi varam gan celt, gan gremdēt un līdzi ietekmējam arī savus līdzcilvēkus.
Ievilkti saspringtajā dzīves ritmā, aizmirstam par sevi, un sākas veselības problēmas. Stress, neizgulētas naktis, enerģijas trūkums, pārslodze, nepilnvērtīgs un nesabalansēts uzturs, steiga, neizrunātas lietas, dusmas, aizvainojums, sāpes noved pie tā, ka organisms mums, tēlaini sakot, norauj stopkrānu.”
R. Šukuleja uzsver: ir labi un pareizi, ja cilvēks meklē palīdzību pie speciālista ar medicīnisku izglītību, jo pašārstēšanās šeit nav pieļaujama.
“Mēs ar pacientu parasti izrunājam dažādus jautājumus, piemēram, par dienas ritmu – ar ko nodarbojas, ko patīk darīt, kas traucē, kā atpūšas, kādi ir ēšanas un miega paradumi, kā ar ūdens dzeršanu, ar ko slimo, kādus medikamentus lieto, kādi ir hobiji,” feldšere uzskaita svarīgo.
“Lai pilnvērtīgāk izvērtētu veselības stāvokli, var rekomendēt veikt analīzes cilvēka vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanai.
Laboratorijas piedāvā šādus analīžu paneļus (ir veģetāriešu, vitamīnu un minerālvielu panelis utt.). Tie ir par maksu, bet ģimenes ārsts, izvērtējot sūdzības, var akceptēt arī ar Nacionālā veselības dienesta finansējumu. Gaidot izmeklējumu rezultātus, varam ieteikt, kā jau mēģināt uzlabot savu pašsajūtu un palēnām atgūt mieru, saskaņu ar sevi un līdzsvaru sevī.”
Uzziņai
Kā rūpēties par fizisko labsajūtu
– Mūsu organismam ir nepieciešam ūdens – tas ir jālieto tīrs un atbilstoši vecumam, aptuveni no pusotra līdz diviem litriem dienā. Nelieto saldinātus, cukurotus dzērienus, tie dod nogurumu.
– Svaigs un pilnvērtīgs uzturs kā bērniem, tā pieaugušajiem. Uzturvielas ir gan vitamīni, gan mikroelementi, kas atrodas dārzeņos, augļos, gaļā, graudaugos, pārtikas produktos. Uzturvielas stiprina mūsu imūnsistēmu un apgādā šūnas ar enerģiju. Svarīgs ir ēšanas biežums – regularitāte.
– Fiziskas aktivitātes. Tās varbūt pastaigas, rīta rosme, vingrošana, dejas, peldēšana, fiziskas nodarbes svaigā gaisā.
– Miega higiēna. Ej gulēt noteiktā laikā. Vismaz stundu pirms miega neizmanto viedierīces, neskaties televizoru, neiegrimsti internetā un atslēdz mobilo telefonu, lai nepienāk signāli.
Kā rūpēties par garīgo veselību
– Stresa situācijā un ne tikai tad vari veikt elpošanas vingrojumus – dziļi ieelpot un lēni izelpot.
– Klausies relaksējošu mūziku vai laukā ieklausies dabas skaņās.
– Atrodi brīdi vienkāršai atpūtai – tikai sev.
– Nedari vairākus darbus vienlaikus. Padari vienu, tikai tad – nākamo.
– Ej dabā, pastaigājies, ieklausies. Kaut pusdienu pārtraukumā – izej ārpus darba vides.
– Izliec savu sāpi, drūmās domas uz papīra. Vari to sadedzināt. Vari ielikt dzejas vai prozas veidā dienasgrāmatā.
– Dziedējoši ir arī zīmēt vai krāsot mandalas.
– Atrodi un dari to, kas patīk un sniedz gandarījumu. Zīmēšana, veidošana, adīšana, dejošana, grāmatas lasīšana, ēdiena gatavošana, dārza kopšana…
– Arī patiesi labs draugs ir zelta vērts, ja viņš tevi uzklausa un uzmundrina.
“Tas ir iesākumam. Un tad, kad būs zināmas izmeklējumu atbildes, tās izvērtētas, tikai tad var vēl papildus dot ieteikumus, lai tava dzīves kvalitāte būtu harmoniska, piepildīta, lai būtu spēks, enerģija un dzīvotprieks,” R. Šukuleja aicina katru parūpēties par sevi un saviem tuvajiem cilvēkiem, kā arī vērsties pēc palīdzības, negaidot, ka gan jau pāries.
