Receptes: Zoste, stērķele un senas viltības. Kāpēc senajās pavārgrāmatās slēpjas vērtīgāki padomi nekā internetā
Senas ēdienu receptes reizēm pasaka par savu laiku vairāk nekā lappuse vēstures grāmatā. Tajās var izlasīt ne tikai to, kas bijis pieliekamajā, bet arī to, kā saimnieces prata plānot, taupīt, izmantot sezonas produktus, vakar neapēsto un reizē – iepriecināt ģimeni ar kaut ko īpašu. Ēdiena gatavošana vienmēr bijusi gan ikdienas pienākums, gan īpaša prasme.
Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
Starpkaru Latvijā meitenes par labām saimniecēm izmācījās Kaucmindes mājturības skolā, kur mācīja gatavot ēst, saimniekot, klāt galdu un rūpēties par mājas soli.
Šīs zināšanas neizzuda arī, sākoties okupācijai, kad virtuves iespējas bieži bija daudz vienkāršākas un sievietēm nācās būt īpaši atjautīgām.
No tā laika pavārgrāmatām un sieviešu žurnāliem līdz mums nonākušas receptes, kurās blakus ierastajiem kartupeļiem, bietēm, āboliem un grūbām parādās arī diezgan pārsteidzoši ēdienu salikumi.
Pat ja neizmanto, ir interesanti lasīt šīs receptes kaut vai valodas dēļ. Tajās ir stērķele (ciete), zoste (mērce), kafeja, āboļi un brokasts.
Ievai ir vairākas vecas pavārgrāmatas, ko saņēmusi mantojumā. Piemēram, 1953. gadā izdoto “Grāmatu par garšīgu un veselīgu uzturu” pirms gadiem iedeva kaimiņu tante Anniņa, kuras mamma bija Kaucmindē mācījusies īstena latvju saimniece.
“Vecās pavārgrāmatas man vajadzīgas tādēļ, ka tajās ir recepšu pamatu pamati.
Ar laiku katra saimniece kaut ko izmaina pa savam, receptes klejo no vienas pie otras, un beigās saņem tādu, kas vairs īsti neizdodas. Internets pilns ar tādām, pēc kurām gatavojot nojauta saka, ka vajadzētu būt labi, tomēr vai nu kāds knifs nav pateikts, izskaidrots, vai gatavošanas etaps ir izlaists,” Ieva stāsta.

Senajās pavārgrāmatās ir arī daudz labu ideju vienkāršiem ēdieniem.
“Mēs šodien esam aizrāvušies ar sarežģīti gatavojamiem ēdieniem, bet vecos laikos bija citi paņēmieni, kuriem atbilstoši – brīnišķīgas receptes,” viņa par piemēru min graudaugus un bukstiņputru.
“Man arī patīk, ka ir diezgan precīzi uzrakstīta produktu attiecība un
blakus receptēm – dažādi padomi ne tikai par ēdieniem, bet arī virtuves piederumiem, mēbelēm un higiēnu.”
Vecajās receptēs ir vienkāršība, kas nav vienkāršošana, un saimniekošanas prasme, ko veidojusi pieredze.
Laiki mainās, virtuves kļūst ērtākas, un receptes var atrast vienā mirklī, tomēr labs ēdiens joprojām sākas ar to pašu – ar zināšanām, ko no produktiem var pagatavot un kā to izdarīt.
Receptes
Grūbu uzputenis
Ja ņem 250 gramus grūbu, tad vajadzēs trīs olas.
Grūbas vispirms izmērcē pienā vai buljonā, līdz piebriest, tad iemaisa olu dzeltenumus, pēc tam – stingrās putās saputotus baltumus.
Šo masu var gatavot gan sāļu, gan saldu.
Sāļajam variantam pievieno sieru vai garšvielas, bet starp grūbu masas kārtām var likt arī gaļas atlikumus, sausus sautētus dārzeņus vai tomātu šķēles. Tad ēdienu pārcep.
Ja uzputeni gatavo saldu, pamatmasu vāra pienā, pievienojot cukuru. Var likt klāt ķiršus, ābolu šķēles, sautētus rabarberus vai plūmes.
Olās cepti tomāti
Vajadzīgi pieci vidēji tomāti, trīs olas, nepilna glāze piena, deserta karote miltu, sāls, pipari.
Tomātus sagriež plānās šķēlītēs, pārkaisa ar sāli un pipariem. Olas sakuļ, pievieno miltus un pienu, visu rūpīgi sakuļ.
Pannā izkausē sviestu vai taukus un uzlej pusi olu masas. Virsū kārto tomātu šķēlītes, nedaudz apcep, tad pārlej ar atlikušo olu masu.
Cep no abām pusēm zeltaini brūnus.
Ābolu-ķirbju ķīselis
Ābolus un ķirbi nomizo un sagriež vienādos gabaliņos.
Ābolus vāra ūdenī, kam pievienots cukurs un garšviela pēc izvēles. Ķirbjus atsevišķā traukā sautē, pievienojot nedaudz sviesta un mazliet ūdens.
Kad ķirbji mīksti, tos izberž caur sietu.
Ķirbju biezeni pievieno savārītajiem āboliem, iemaisa kartupeļu cieti un uzvāra, līdz ķīselis sabiezē. Ēd ar pienu.
Mannas pankūkas
Vajadzēs 1,5 glāzes piena, tikpat daudz ūdeni, 100 gramus mannas, 50 gramus miltu, olas un cukuru, sāli – pēc garšas.
Pienu ar ūdeni uzvāra, pieber mannu un vāra apmēram trīs minūtes, tad putru atdzesē.
Atdzisušajai masai pievieno miltus un ar cukuru sakultas olas, pieber sāli un visu labi samaisa. No masas cep pankūkas sviestā vai margarīnā, līdz tās kļūst brūnas.
Ēd karstas ar ievārījumu.
Skotu kartupeļi
Pēc iespējas lielākus kartupeļus novāra pusgatavus, atdzesē un nomizo. Sagriež apmēram 0,5 cm biezās šķēlēs, ko vispirms apmērcē sakultā olā, pēc tam apviļā smalki sakapātā šķiņķī un rīvmaizē.
Cep karstos taukos vai sviestā, līdz šķēles kļūst zeltaini brūnas.
Alū cepts šķiņķis
Sālītu šķiņķi kārtīgi ierīvē ar sīpoliem, ādu sagriež četrstūrainās rūtiņās. Gaļu liek uz pannas, pārlej ar ne pārāk rūgtu alu un cep 2–3 stundas cepeškrāsnī, bieži aplaistot ar radušos šķidrumu.
Pasniedz siltu ar skābētiem kāpostiem vai Briseles kāpostiem, vai citiem sakņu dārzeņiem un salātiem.
Burkānu kotletes
Burkānus notīra, sarīvē, pieliek sakultas olas, miltus, sāli un cukuru pēc garšas, tad labi izkuļ.
Liek ar karoti uz karstas pannas kotletes un cep sviestā gatavas.
Skābu kāpostu salāti ar majonēzi
Skābus kāpostus smalki sagriež un sajauc ar sakapātu marinētu gurķi un nelielu sīki sakapātu sīpolu. Pieber nedaudz ķimeņu un visam pārlej majonēzi.
Padomi
- Pārsaldinātu ēdienu var izlabot, tajā iemaisot naža galu sāls.
- Pārsālītu zupu var izlabot, ja tajā iemet dažus zaļus kartupeļus un laiciņu pavāra.
- Svaiga gaļa jāapkaisa ar sāli tieši pirms gatavošanas. Ja agrāk, tad sāls izvelk no gaļas sulu un ekstraktvielas, padara to cietāku un sīkstāku.
- Aknas un nieres ar sāli apkaisāmas pēc apcepšanas, citādi tās kļūst cietas un negaršīgas.
- Jēra cepeti ieteicams apsmērēt ar sinepēm, tās piedod patīkamu garšu mērcei.
- Zivis pirms cepšanas ieteicams uz dažām minūtēm iemērkt pienā, tas uzlabo zivju garšu.
Avots: žurnāli “Sievietes Pasaule”, “Latvju Sieviete”