Ar to, ka vajadzīgs atsevišķs Senioru likums, saskārāmies jau sen, piemēram, saistībā ar senioru izglītības iespējām.

Mums ir Jauniešu likums, kas skar un uzrunā šo auditoriju, un seniori arī ir ļoti plaša iedzīvotāju grupa, vesela kopiena.

Jau esam konstatējuši, ka citās valstīs, tostarp mūsu kaimiņvalstīs, ir līdzīgs likums, kas attiecas uz senioriem.

Piemēram, Polijā jau sen tāds ir, viņiem pat ir tāda kā Senioru ministrija, arī Lietuva ko līdzīgu jau organizē vairākus gadus.

Pēc Lietuvas pieredzes saprotam, ka tur šis likums jau ilgus gadus netiek pieņemts, jo katram likumam ir jābūt kādam, kas atbildēs par tā īstenošanu dzīvē.

Esam iesnieguši Senioru likuma projektu, ceram, ka to gada laikā varētu izskatīt.

Tas nav pārāk garš, līdz 20 pantiem, papildināms.

Gribam likumu tādu, lai būtu aptverts maksimāli plašs jautājumu loks.

No Lietuvas pieredzes ņemam vērā, ka ar senioriem saistītie jautājumi un intereses nav tikai Labklājības ministrijas kompetencē, tur ir arī jautājumi, kas ir jārisina Veselības, Izglītības un zinātnes, arī Kultūras ministrijai un citām.

Viens no iemesliem šādai mūsu iniciatīvai jau bija tas, ka mums seniors Latvijā ir vienlīdzības zīme ar pensionāru. Bet tā nu īsti nav. Esam taču pamanījuši, ka veikalos ir senioru atlaižu dienas, taču tas tiek attiecināts uz pensionāriem.

Savukārt par pirmspensijas vecumu mūsu valstī juristi un ekonomisti šobrīd norāda uz divu gadu periodu, kad cilvēkam ir tiesības saņemt priekšlaicīgo pensiju.

Ir jādefinē, kas ir seniors, – vai viņš, kā daudzviet Eiropā noteikts, ir no 50 vai 55 gadiem un vairāk.

Tāpat ir jānosaka, kas ir pirmspensijas vecums, kas noteikti būs lielāka iedzīvotāju grupa. Šis ir tikai viens neliels juridiskais aspekts, kas ir jāsakārto.

Šīs vecuma grupas noteikti ir milzīgs cilvēku resurss, kas netiek izmantots darba tirgū.

Ar likumu esam iecerējuši veicināt senioru un pirmspensijas vecuma grupu iedzīvotāju izglītotību un iespēju mācīties, lai viņi sekmīgāk iekļautos un būtu noderīgi darba tirgū, kā arī citādos veidos augtu viņu ekonomiskā aktivitāte.

Cilvēkiem no 55 un vairāk gadiem būtu vairāk iespēju, un kāpēc gan darba tirgū aktīvāk nodarbināti nevarētu būt seniori pat arī līdz 70 gadiem?

Lilita Kalnāja, LSKA vadītājas vietniece