Par Strupiša izvirzīšanu priekšsēdētāja amatam nobalsoja vairāk nekā puse jeb 17 no klātesošiem tiesnešiem.

Par Strupiša atkārtotu iecelšanu AT priekšsēdētāja amatā vēl būs jālemj Saeimai.

Tieslietu padome iepriekš tālākai virzīšanai AT priekšsēdētaja amatam atbalstīja visus trīs kandidātus – Strupišu, Senāta Civillietu departamenta senatoru Aldi Laviņu un Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Rudīti Vīdušu.

Par Laviņu balsoja septiņi senatori, bet par Vīdušu – astoņi. Viens senators balsojumā atturējās.

Strupišs pirmo reizi šajā amatā ievēlēts 2020.gadā.

Galvenie AT priekšsēdētāja uzstādījumi, stājoties amatā pirms pieciem gadiem, bija tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte, efektivitāte un uzticēšanās tiesu varai celšana.

Strupišs vērtē, ka iesāktās reformas jau nes rezultātus, tām ir tiesnešu un sabiedrības atbalsts, taču tās mērķtiecīgi jāturpina.

Savukārt, jautāts par būtiskākajām iespējamajām pārmaiņām un novitātēm AT darbā, Strupišs minēja mākslīgā intelekta rīku ieviešanu tiesas darba efektivizēšanai, visu instanču tiesām vienota judikatūras un tiesu prakses dienesta veidošanu AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadībā, kā arī diskusiju par iespējamām izmaiņām AT senatoru profesionālās darbības vērtēšanā.

Jau vēstīts, ka Strupiša kandidatūru izvirzījuši Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks un Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.

Vīdušas kandidatūru ar balsu vairākumu izvirzījuši Administratīvo lietu departamenta senatori.

Savukārt senators Laviņš savu kandidatūru bija pieteicis pats.

AT priekšsēdētāja Strupiša pirmais pilnvaru termiņš beidzas 15.jūnijā.