Intervija ar Oskara Kalpaka vidusskolas matemātikas skolotāju Līgu Blumfeldi.

– Ko jūs domājat par lēmumu “iesaldēt” minimālo slieksni?

– Par to uzzināju tikai pagājušajā nedēļā, kad man to pavēstīja kolēģi. Ziņas nebiju klausījusies. Es domāju, kad tad jau nav jēgas vispār nekam. Varbūt eksāmenus atcelt pavisam?

Sākotnēji tiek pateikts viens, bet darīts pavisam kas cits.

Par to vajadzēja domāt septembrī vai jau pagājušajā vasarā.

Mēs zinājām, ka jāsasniedz 15% slieksnis, tas nozīmē, ka mēs – gan pedagogi, gan jaunieši un vecāki – atbildīgi iesaistījāmies un uz šo mērķi arī gājām. Tāpēc neredzu pamatu, ka slieksnis būtu jāatceļ.

Nav labi sacīt vienu, bet darīt citu.

– Atbalsta programmā jaunieši cītīgi gatavojas eksāmenam…

– Jā, mēs vēl neesam runājuši, ka kaut kas ir mainīts. Viņi redz izaugsmi tajā darbā, ko ir šobrīd ieguldījuši.

Es domāju, ka viņi ir gatavi nolikt eksāmenu arī tad, ja slieksnis būtu 15%.

Ar viņiem sāku strādāt februārī, un nodarbības ir divas reizes nedēļā. Redzu, ka ir izaugsme.

Mēs principā strādājam uz pamatprasmēm. Sākām ar pašām vienkāršākajām – izteiksmes, lineāri vienādojumi utt. – un visu laiku būvējam, liekam zināšanas klāt.

Kādam iet labāk, kādam sliktāk, jo katram ir savs sagatavošanās līmenis – tāds, kā līdz šim stundās bija mācījušies.

– Jūsu novērojums – kāds ir iemesls, kāpēc viņi netika līdz rezultātam?

– Nezinu, vai var nosaukt tikai vienu vai divus iemeslus. Iespējams, ģimenē ir kādas problēmas, kas varētu traucēt mācībām un kādēļ viņiem nav tās apziņas vai izpratnes, ka izglītība tomēr ir vērtība.

Pieļauju, ka varbūt arī tas, ka klasē ir liels skaits skolēnu, līdz ar to skolotājs nevar katram veltīt tik daudz laika, cik būtu nepieciešams.

Iespējams, paši jaunieši stundās necenšas un, ja arī nesanāk, tik un tā neapmeklē konsultācijas, neieklausās, ko pedagogi saka.

Tā varētu būt, jo pedagogi aicina uz konsultācijām, bet jaunieši vienkārši nenāk. Jo to nav sākuši darīt no 7. klases.

Dažkārt vecāki saka, ka matemātika viņiem nav padevusies un tādēļ arī bērnam nepadodas. Nemotivē jauniešus pacensties.

– Bet šobrīd motivācija ir jūtama?

– Es gribētu teikt, ka arī tiem, kas nav atbalsta programmā, motivācija ir. Jā, protams, būs kāds, kuram nebūs, bet lielajam vairumam tomēr ir vēlme mācīties.

Kādam vairāk, kādam mazāk, bet domāju, ka ar viņiem ir jāturpina strādāt, jārāda pozitīvi piemēri, jāpamudina, ka viņi to var.

– Šķiet, kas vēl vairāk varētu motivēt, kā iespēja palikt uz otru gadu.

– Esmu runājusi ar skolēniem pēc tam, kad nodarbība beigusies. Viņi apzinās, saprot, ka varētu palikt, zina, ka ir jādara, bet vienalga kaut kā nevar darbam pieķerties. To pat nevar izskaidrot.

Arī pieaugušajiem ir dienas, kad negribas neko darīt.

Pieļauju, ka ģimenē ir kaut kas, par ko mēs nezinām, kas varētu traucēt, ka viņš neredz jēgu tam.

– Vai tas, ka skolēni netiek līdz rezultātam, nav saistīts ar pedagogu trūkumu, vai arī pedagogiem nav skaidrs, kā strādāt pēc jaunajām kompetencēm?

– Es domāju, ka vaina nav jāmeklē projektā “Skola 2030”. Manuprāt, tur nav nekas citādāks, kā bija pirms tam.

Skolā strādāju 26. gadu. Visu laiku esmu strādājusi tā, kā šobrīd. Ir pamainīti temata nosaukumi, bet prasmes nav mainījušās.

Liels uzsvars ir uz to, lai jaunieši paši nonāktu pie secinājuma.

Es arī pirms 10 gadiem viņiem mācīju nonākt pie secinājuma.

Par skolotāju trūkumu – jā un nē. Parasti skolas mēģina to risināt un piesaista studentus, kolēģu vidū meklē risinājumus, lai stundas notiktu.

Iespējams, ir kāda skola, kurā tiešām tās nenotiek, bet par to nemācēšu teikt. Mūsu skolā stundas notiek.

Es domāju, ka jaunieši paši nav motivēti, un pie tā ir jāstrādā. Varbūt jāiesaista karjeras konsultanti, kuri ar viņiem pastrādā individuāli.

– Saprotu, ka neesat “Skolas 2030” kritizētāju pulkā?

– Nē, bet daudz ko noteikti vajadzētu uzlabot, piemēram, nav mācību materiālu. Pedagogam pašam ir jāmeklē. Vēl būtu daudzas lietas jāsakārto, jābūt skaidriem noteikumiem.

Tagad eksāmeni ir maijā, bet tēmas izņemt nav iespējams, jo mums tās ir paredzētas uz deviņiem mēnešiem.

Ja ministrija domā, ka eksāmens ir jāliek maijā, tad varbūt ir jāsamazina tēmas.

“Skolu 2030” ir jāpiekoriģē, bet es neredzu neko īpaši citādāk. Esmu atradusi risinājumu, kā darboties, kā likt audzēkņiem domāt.

Daudz kas ir atkarīgs no pedagoga. Jā, darbs ir jāiegulda ļoti daudz, es katru vakaru ļoti daudz gatavojos, arī brīvdienās. Bet man patīk mans darbs.