Intervija ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāju Jāni Abāšinu.

– Kāpēc kļuva svarīgi apdrošināt arī šo satiksmes dalībnieku civiltiesisko atbildību?

– Pirmkārt, OCTA dod aizsardzību cietušajiem. Tad viņiem vairs nav nekas jāpiedzen no vainīgā civiltiesiskā kārtībā, jo šis ceļš var būt ļoti ilgs un caur tiesām, bet viņi iet pa ieeļļoto OCTA taciņu un saņem kompensāciju no apdrošinātāja.

Otrkārt, arī vainīgajam tā ir aizsardzība. Ja viņš uzbrauc citam cilvēkam vai sabojā ļoti dārgu īpašumu, tad skrejriteņa vadītājam vai īpašniekam ir jāatvadās no tūkstošiem eiro. Ļoti iespējams, ka viņam šo tūkstošu nav.

Nopērkot polisi, apdrošinātājs viņa vietā šo skādi kompensē.

Ieguvēji ir abas puses – gan cietušais, gan vainīgais.

– Ja šī lieta tik laba un noderīga, kāpēc, jūsuprāt, jūnija beigās polises bija nopirkuši mazāk par pusi reģistrēto skrejriteņu īpašnieku?

– Jā, nebija pat puse, bet no 27 tūkstošiem reģistrēto 11 tūkstoši pieder juridiskām personām, tie ir iznomājamie braucamrīki, no kuriem OCTA uz 30. jūniju bija vairāk nekā 99 procentiem.

Fiziskajām personām apdrošināti bija 3200, kas ir 20 procenti. Pieļauju, ka nu jau skaitlis ir 30–40 procenti.

Jāņem vērā tas, ka

daļa no skrejriteņiem nopirkta pirms vairākiem gadiem, reģistrēti ir, bet tagad mētājas kaut kur šķūnītī vai stāv dzīvoklī.

Bērni izauguši, neviens ar tiem nebrauc. Tāpēc domāju, ka privātpersonu pusē simt procentus nekad nesasniegs.

Tāpat ir motocikliem, traktoriem un automašīnām – vienmēr ir kāds procents transportlīdzekļu, kurus nelieto, un tiem īpašnieki OCTA nepērk. Plus vēl ir ieskriešanās laiks.

Gan jau policija kādā brīdī uztaisīs reidu, paķers skrejriteņu vadītājus un pārbaudīs.

– Kas notiks, ja elektroskrejriteņa braucējs bez apdrošināšanas kādam vai kaut kam uzbrauks?

– Ja elektroskrejriteņa vadītājs bez OCTA iekulsies negadījumā, sekas būs ļoti nepatīkamas.

Cietušais savu kompensāciju saņems no OCTA sistēmā esošā garantijas fonda, bet vainīgajam bez tā, ka viņš samaksās sodu par neesošu polisi, piedevām garantijas fonds ies pret viņu regresā, un tur jau summas var būt ļoti negantas un nepatīkamas.

Mēs jau esam redzējuši raudošas omītes, kurām piestādām rēķinu par 70 tūkstošiem eiro, jo uz viņu vārda reģistrētas mašīnas

un ir jāatbild, ja mazdēls aizbrauc uz Īriju, nenopērk OCTA un iekuļas negadījumā.

– Kā vairot skrejriteņu vadītāju apzinīgumu un atbildību? Jau notika kampaņa “Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!”, vai tā deva rezultātus?

– Kampaņā sasniedzamie rezultāti bija labi, bet, no otras puses, ir tie privātpersonu apdrošināšanas procenti, kas ir samērā zems skaitlis.

Domāju, ka jāpaiet laiciņam, lai tā lieta ieskrienas.

Gan jau nonāksim pie augstākiem procentiem.

Gan apdrošinātāji pamudinās, gan arī kāds negatīvais piemērs būs, kas atvērs vienam otram acis, ka polise par 15–20 eiro uz pusgadu pasargā pašus no savām kļūdām.

Uzziņai

OCTA elektroskrejriteņiem

– Valstī reģistrēti vairāk nekā 27 tūkstoši elektroskrejriteņu, no tiem nedaudz virs 11 000 pieder juridiskām personām.

– 75% no visām elektroskrejriteņu OCTA polisēm iegādājas vīrieši, bet sievietes – vien ceturto daļu.

– Aktīvākie pircēji ir vecuma grupās no 40 līdz 49 gadiem (36%) un no 50 līdz 59 gadiem (24%).

– 86% no polišu klientiem ir derīga autovadītāja apliecība, no kuriem 88% sodu punktu skaits ir zems vai tāda nav.

Avoti: CSDD, AAS “Balta”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.