liepajniekiem.lv
Jā, daudzi Rietumu līderi ir nosodījuši Krievijas “bezatbildīgo rīcību”. NATO ir paziņojusi par atturēšanas iniciatīvas “Austrumu sardze” uzsākšanu. Citi tomēr uzskata, ka līdzšinējā reakcija ir bijusi nepietiekama.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir kritizējis NATO “darbības trūkumu”, norādot, ka
Eiropas valstīm ir jāiet tālāk un jāstrādā pie kopīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai izveidotu “efektīvu gaisa vairogu virs Eiropas”.
Ja Rietumi nespēs kaut vai radīt ticamu iespaidu par gribu un varēšanu atturēt Kremļa turpmākās eskalācijas, tas varētu radīt katastrofālas sekas starptautiskajai drošībai.
Runa ir ne tikai par Ukrainas izdzīvošanu kā suverēnai valstij, bet arī par NATO turpmāko pastāvēšanu kā galvenajam miera un stabilitātes garantam Eiropā.
Visvairāk mums pašiem būtu bail no “frontes tēva pagalmā”,
un Krievijas iebrukums Polijā vai Baltijas valstīs nav neiespējams, ja Kremlis gūs panākumus Ukrainā.
Taču daudz ticamāks scenārijs būtu kāda veida “pelēkās zonas” agresija NATO austrumu flangā ar mērķi diskreditēt alianses pamatprincipu – kolektīvo drošību.
Tas varētu izpausties dažādi. Piemēram, Krievija varētu īstenot ievērojami plašāku dronu uzbrukumu pret to pašu Poliju.
Kremlis arī varētu organizēt hibrīdu pārrobežu iebrukumu Igaunijā, izmantojot tādu pašu stratēģiju kā 2014. gadā, kad sagrāba Krimas pussalu.
Maskavas mērķis būtu parādīt, ka NATO aliansei pietrūkst apņēmības īstenot savas kolektīvās drošības saistības,
vienlaikus tomēr balansējot uz sliekšņa, kuru pārkāpjot varētu sākties pilna mēroga karš. Cik augstu Rietumi atstās šo slieksni?
Pat pirms nesenās Krievijas dronu parādīšanās virs Polijas bija daudz norāžu, ka Rietumu galvaspilsētās pilnībā neizprot draudu apmēru, ko rada Putina režīms.
Par to esmu rakstījis arī šajās slejās un pārliecinājies, iztaujājot Latvijas eiroparlamentāriešus.
Arī diplomātiskie centieni panākt Ukrainas kara izbeigšanu ar kādu kompromisa miera vienošanos liecina par fundamentālu nespēju saprast, kādi ir Krievijas kara mērķu un ieceru apmēri.
Vladimira Putina ambīcijas sniedzas krietni tālāk par ierobežotām teritoriālām ieguvēm Ukrainā,
un jebkurš mēģinājums viņu pielabināt ar “zemes maiņas darījumiem” tikai pastiprinās viņa imperiālistisko apetīti un iedrošinās uz turpmāku agresiju.
Tā sauktās “labas gribas koalīcijas” dalībvalstis, kuras vada Francija un Lielbritānija, nesen apsprieda drošības garantijas Ukrainai, taču tās tiktu nodrošinātas tikai pēc pamiera iestāšanās.
Patiesībā šāda nostāja Kremlim nedod nekādu stimulu atkāpties vai piekāpties.
Lai gan Putina nesenā vasaras ofensīva Ukrainā stratēģiski izgāzās, Krievija joprojām gūst nelielus panākumus kaujas laukā, vienlaikus nežēlīgi apšaudot Ukrainas pilsētas un civiliedzīvotājus ar droniem un raķetēm.
Arī tagad, kad pilna mēroga karš Ukrainā ilgst jau 1309 dienas, Rietumi ne līdz galam apzinās, ka Krievijas atturēšanai nepieciešama daudz vienotāka, apņēmīgāka un daudzveidīgāka pieeja.
Rietumu valdībām pilnā mērā jāizmanto plašās ekonomiskās sviras, kas ir to rīcībā.
Briselei un Vašingtonai būtu jāatsavina Krievijas iesaldētie aktīvi un jāievieš stingrākas sankcijas, kas būtiski samazinātu Krievijas ienākumus no naftas eksporta, tostarp pasākumi, kas mērķēti pret Maskavas “ēnu tankkuģu floti”.
Papildu sekundārās sankcijas pret ārvalstu finanšu institūcijām, kas palīdz iegādāties Krievijas naftu, piespiedīs tādus pircējus kā Indija un Ķīna ievērot ASV sankcijas vai riskēt zaudēt piekļuvi globālajai finanšu sistēmai.
Sankciju virzienā viens jau sen ļoti vajadzīgs solis pagājušajā nedēļā tomēr tika sperts:
Eiropas Komisija iesniegusi dalībvalstīm apstiprināšanai jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas būs vērsta pret kriptovalūtām un bankām, bet, kas daudz būtiskāk, – tiks mēģināts paātrināt Krievijas fosilā kurināmā importa pakāpenisku pārtraukšanu, aizliedzot Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importu.
Vienlaikus ASV un Eiropai jānodrošina, ka Ukraina kļūst par ļoti, ļoti izturīgu prettanku ezi, kas spēj sevi aizstāvēt un atturēt Krievijas nākotnes agresiju.
Tas nozīmē garantēt ieroču piegādes, atcelt visus ierobežojumus Ukrainas tālas darbības raķešu triecieniem Krievijas teritorijā, palielināt apmaiņu ar izlūkošanas datiem un stiprināt sadarbību starp Rietumu un Ukrainas aizsardzības uzņēmumiem.
Šāda kombinācija – daudz straujāk audzēts ekonomiskais spiediens uz Krieviju un neierobežots militārs atbalsts Ukrainai – jau varētu radīt priekšnoteikumus reālām sarunām par pamiera vienošanos.
Ja tas izdotos,
Rietumiem būtu vienpusēji jāievieš drošības garantijas un jāizvieto Ukrainā karavīri no iespējami vairāk valstu, lai nodrošinātu maksimālu Krievijas atturēšanu.
Visas šīs cerīgās runas un plāni, protams, jādala – nē, nevis ar divi vai desmit, bet ar Baltā nama pašreizējā saimnieka neprognozējamo un nekonsekvento darbību.
Lai gan amerikāņu karavīri, visticamāk, nekādos apstākļos netiks iesaistīti tiešās misijās uz Ukrainas zemes, ir būtiski, lai ASV prezidents Donalds Tramps turētos pie sava solījuma atbalstīt jebkuru drošības misiju ar izlūkošanas un novērošanas datiem, kā arī ar iespējamu aviācijas iesaisti.
Trampa administrācija ir mudinājusi NATO dalībvalstis palielināt izdevumus aizsardzībai un atbalstīt Kijivu, taču Trampa skeptiskā attieksme pret aliansēm un bieži divdomīgā pozīcija attiecībā uz Ukrainu palielina iespējamību, ka
Krievija tuvākajā nākotnē tomēr mēģinās mest jaunu izaicinājumu NATO 5. pantam.
Putina eskalācija debesīs virs Polijas ir nepārprotams signāls, ka NATO uzticamība ir apdraudēta.
Lai mazinātu plašāka Eiropas kara iespēju, attiecībās ar Kremli ir nepieciešama jauna pieeja, kas apliecinātu spēku un apņēmību.
Rīcības trūkums radīs apdraudējumu visai starptautiskās drošības arhitektūrai, tostarp pašam pamatprincipam, ka robežas nevar mainīt ar spēku.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Koalīcija konceptuāli vienojas par nākamā gada budžetu.
Valsts kontrole ziņo, ka slimnīcu finansējumā simtiem miljonu izmanto neefektīvi.
Šķēpmetēja Anete Sietiņa pasaules čempionātā izcīna sudraba medaļu.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Tiesībsarga amatā iecelta advokāte Karina Palkova.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Izraēla sāk intensīvu sauszemes iebrukumu Gazas pilsētā.
Igaunijas gaisa telpā ielido Krievijas iznīcinātāji.
Lielbritānija, Austrālija un Kanāda atzīst Palestīnas valsti.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV atceļ Džimija Kimela televīzijas šovu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
