Turklāt prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai. Nākamās parlamenta vēlēšanas gan notiks tikai 2026. gada rudenī.

“Šis jautājums pēc būtības būtu jālemj nākamajai Saeimai. Mums ir bijušas diskusijas gan ar politisko partiju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ceru, ka Saeima manos argumentos ieklausīsies un šo lēmumu pārskatīs, kā arī ievēros otrreizējās caurlūkošanas lūgumā minētos aspektus,” Rīgas pilī notikušajā preses konferencē sacīja Valsts prezidents.

Pēc viņa paustā, ņemot vērā, ka šī Saeima ir gan ratificējusi, gan denonsējusi konvenciju, kā arī jautājuma augsto politisko jūtīgumu, saprātīgākais risinājums būtu ļaut nākamajam parlamentam ar jaunu sabiedrības mandātu spriest par Latvijas turpmāko rīcību.

Prezidents pauda pārliecību, ka visdemokrātiskākais risinājums būtu ļaut politiskajām partijām nākamajās vēlēšanās skaidri paust savu nostāju par šo jautājumu un jaunajai Saeimai to izvērtēt.

Viņš klāstīja, ka aizvadīto dienu laikā notikušas konsultācijas arī ar politisko partiju pārstāvjiem un tiesībsargu. Valsts prezidenta ieskatā gan konvencijas atbalstītāji, gan pretinieki ir gatavi meklēt risinājumu un kompromisu.

Viņš arī aicināja politiķus deeskalēt retoriku un uzturēt cieņpilnu sarunu. Valsts prezidents uzsvēra, ka, saglabājot uzticību vēlētājiem un solījumiem, politiskajām partijām jāmeklē kompromisi, jo valstij priekšā ir būtiski uzdevumi – budžeta pieņemšana, kā arī jautājumi, kas attiecas uz aizsardzību un demogrāfiju.

Pamatojot savu lēmumu Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) adresētā vēstulē, Rinkēvičs norāda, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši neatbildēti būtiski jautājumi, kurus Saeimai vajadzētu atkārtoti apsvērt, un tādēļ ir nepieciešama likuma otrreizēja caurlūkošana.

Prezidents klāstīja, ka viņš pieņēmis lēmumu, vadoties no trīs galvenajiem apsvērumiem.

Viņš pauž, ka nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli.

“Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā,” pausts Valsts prezidenta vēstulē.

Arī preses konferencē prezidents žurnālistiem atzīmēja, ka pastāv domstarpības starp valdību un Saeimu par Latvijas izstāšanos no konvencijas.

Rinkēvičs norādīja, ka Saeimai ir tiesības lemt par valsts dalību starptautiskos līgumos, taču valdības pienākums ir nodrošināt līgumu izpildi. Viņaprāt, šajā gadījumā Saeima nav ņēmusi vērā valdības viedokli, kas uzskata, ka Latvijai būtu jāturpina dalība konvencijā.

Tāpat prezidents uzsver, ka konvencijas ratifikācija un denonsēšana viena Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības.

“Šāda valsts rīcības nenoteiktība un neprognozējamība nav iederīga Eiropas tiesību telpā,” pauž Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī vērš uzmanību, ka Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā.

Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru, uzskata prezidents.

Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma, norāda Rinkēvičs.

Tāpēc būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par ES nostiprināto lojālās sadarbības principu un ES dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus ES mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par ES 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību, akcentē Valsts prezidents.

Rinkēviča vērtējumā tikpat pretrunīgu vēstījumu rada arī Saeimas lēmums izstāties no Konvencijas vēl pirms pašas Saeimas noteiktā termiņa, līdz kuram valdībai atbilstoši Saeimas 2025. gada 9. oktobrī pieņemtajai Deklarācijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu ir jāizstrādā visaptverošs “Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likums”.

Prezidents uzsver, ka tādējādi rodas bīstams pārrāvums visaptverošā tiesiskajā regulējumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu, nonākot pretrunā ar publiski vairākkārt pausto argumentu, ka vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu pilnībā nodrošina Latvijas nacionālie normatīvie akti.

Minētais tiesību pārrāvuma periods no brīža, kad spēkā vairs nebūs starptautiskajā līgumā nostiprinātie aizsardzības pret vardarbību materiālie un procesuālie instrumenti, līdz brīdim, kad tiktu izstrādāts visaptverošs nacionālais normatīvais regulējums vismaz līdzvērtīgā tvērumā, radīs nepieļaujamu tiesisko nenoteiktību, uzsver prezidents.

Vēstulē teikts, ka nav strīda, ka Saeima, pastāvot noteiktiem apstākļiem un paveiktiem priekšdarbiem, var lemt par izstāšanos no starptautiska līguma atbilstošā procedūrā.

“Diemžēl nākas secināt, ka nav paveikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota,” norāda Rinkēvičs.

Kā skaidrots parlamenta mājaslapā, ja likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, parlaments bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti.

Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas saistīti ar prezidenta paustajiem iebildumiem.

Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.