Intervija ar Liepājas pašvaldības policijas priekšnieku Uldi Novicki.

– Kādi garajās brīvdienās ir lielākie riski, kas var pamatīgi sabojāt svētku prieku?

– Šajā laikā katram var gadīties nedraugi, un kā pirmo es varētu nosaukt pārmērīgi lietotu alkoholu.

Karstvīna krūzīte, šampanieša glāze vai konjaka lāsīte ir viena lieta, bet

tad, kad alkohola kļūst par daudz, tas visas garās brīvdienas var sabeigt.

Cilvēks var neaprēķināt daudzumu un, mājās nākot, ielīst aiz stūra pagulēt, vai arī slikti paliek, un tad iznākums vairs nebūs Ziemassvētku vakara garā.

Ja braucat prom, nekādā gadījumā nevajag informēt sociālajos medijos visu pasauli par to, ka būsim prom no tikiem līdz tikiem un liksim bildes.

Kad bildes sāk parādīties, kāds, kurš to vien gaidījis, dodas pie dzīvokļa, balkona durvīm vai mazlietiņ neaiztaisītā loga, un seko mājokļa apzagšana, jo neviena taču tur nav.

Vēl arī pirotehnika! Vienam otram tā kļuvusi par sevis pierādīšanu.

Noķert viņus ir pagrūti, ja akts nenotiek policijas ciešā tuvumā. Ja zvanāt, tad palieciet turpat, lai varētu norādīt, kurš bija tas, kas nolika raķešu kasti nedrošā vietā un pielaida uguni.

Jāatceras, ka, lietojot nekvalitatīvu pirotehniku, var ciest pats, apkārtējie, mājas un automašīnas.

Vajag labā kvalitātē, normālā daudzumā un kārtīgā kompānijā, nevis tā, ka viens rauj “nešauj, nešauj!”, otrs stumda, lai šauj, bet trešais bakstās – “palaid mani, es tūlīt parādīšu!”. Tad ir iespējami bēdīgi iznākumi.

– Visi zina, ka alkohols nav savienojams ar autovadīšanu; kāpēc tomēr dzērājšoferu birums nebeidzas?

– Viss sākas no pirmās glāzītes. Iedzeršu vienu, tad jau nekas… Pēc tam tā viena glāzīte un pusaliņš pārvēršas par puslitru un diviem.

Ja ir mašīna, tad vispār nav uz alkohola pusi jāskatās.

Padzeramies, uzēdam, padziedam dziesmas, sadalām dāvanas.

– Kamēr pieaugušie nododas svinēšanai, bērni mēdz palikt nepieskatīti. Ko darīt, lai nenotiktu nelaime?

– Domāju, ka galīgi maziņos neatstās, tik jau pieaugušie ir sapratuši. Ja iet projām un mājās paliek padsmitnieki, kuriem varbūt atļauts uzaicināt kādu klasesbiedru sētas draugu, iepriekš jāpaskatās, kas mājās varētu apdraudēt bērnus, ja viņi kļūst par daudz ziņkārīgi, – alkoholisko dzērienu bāriņš, šaujamieroči, medību naži, citas vielas un lietas.

Tāpat dārglietas un nauda jānoliek slēgtā un nepieejamā vietā, jo nevar zināt, kas bērniem var ienākt prātā.

Pirms palaist izklaidēties, jāapdomā, vai šī kompānija, kurp mans bērns aiziet, ir tā foršākā, vai tajā jau agrāk nav bijuši kreņķi vai pārkāpumi.

Nevajag pirms tam lasīt morāli – “ja piedzersies, mājās nerādies!”. Ne vienmēr tas strādā, bet tieši otrādi – bērns piedzeras un mājās nerādās, jo zina, ka būs ziepes.

Varbūt jāplāno labāka izklaide, svinēšanas iespēja, kopīgs pasākums vai ciemošanās.

– Šogad nebūs sniega, tumsa līdz ar to vēl biezāka un cilvēki uz ceļiem – neredzami.

– Mūsu nomaļajās ieliņās, kur nav kārtīga apgaismojuma, tas varētu būt bīstami. Jābūt vai nu kabatas baterijai, vai atstarotājiem, vai arī apģērbam ar iestrādātiem atstarojošiem elementiem – gan pašiem, gan bērniem.

Un, ejot uz pasākumiem, tirdziņiem, jāuzmanās, jo kabatzagļiem nav brīvdienu.

Ieteiktu somiņas nelikt pavirši uz pleca, maciņus un telefonus turēt krūšu kabatās, jo sānu un aizmugures kabatas pūlī nav drošas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.