IZM esošo Latvijas sporta finansēšanas kārtību vērtē kā neefektīvu un laikietilpīgu, jo sporta federācijām īsā laikā vairākas reizes jāiesniedz līdzīga informācija, turklāt tās izvērtēšana notiek manuāli, jo nav vienota reģistra. Tas paildzina lēmumu pieņemšanu, un federācijas finansējumu bieži saņem tikai no marta.

Plānotie grozījumi paredz, ka turpmāk sporta federācijas varēs iesniegt vienu kopīgu pieteikumu gan pamatbudžeta dotācijai, gan komandu sporta spēļu finansējumam līdz 15. decembrim.

Tas ļautu ministrijai sākt izvērtēšanu agrāk un nodrošināt savlaicīgāku līdzekļu izmaksu. Izmaiņas plānots piemērot no 2026. gada, iesniedzot finansējuma pieprasījumus 2027. gadam.

Tāpat precizētas prasības par reģistrēto sportistu skaitu, nosakot, ka tie ir licencēti sportisti, kuri pārskata periodā piedalījušies vismaz divās sacensībās.

Paredzēts arī vienkāršot lēmumu saskaņošanas kārtību, paraksttiesības nododot ministrijas valsts sekretāram.

Papildus plānots noteikt, ka sporta federācijām līdz ar citiem dokumentiem būs jāiesniedz arī informācija par to pārstāvēto komandu sporta veidu sacensību hierarhiju nacionālā, Eiropas un starptautiskā līmenī.

Tas nepieciešams, lai precīzāk noteiktu sacensību statusu un novērstu atšķirīgu interpretāciju iespējas iesniegtās informācijas izvērtēšanā, norāda IZM.

Ņemot vērā, ka konkurss primāri tika izveidots masveidīgo un tautas sporta pasākumu atbalstam, bet pēdējos gados ievērojama finansējuma daļa novirzīta sporta sacensībām, plānots paplašināt atbalsta pretendentu loku.

Turpmāk pieteikumus tautas sporta pasākumu līdzfinansēšanai varētu iesniegt arī tautas sporta jomā strādājošas biedrības, nodibinājumi un komersanti, ja tie ir kādas atzītas sporta federācijas biedri.

Vienlaikus piedāvāts pārskatīt prioritāri finansējamo komandu sporta veidu sarakstu, ņemot vērā sporta veidu specifiku, starptautiskos standartus un pieejamo valsts budžeta finansējumu.

IZM norāda, ka kopš attiecīgo noteikumu pieņemšanas ir mainījusies izpratne par to, kas uzskatāms par komandu sporta spēlēm.

Tādēļ plānots, ka kērlinga valsts izlases sportisti turpmāk tiktu finansēti Latvijas Olimpiskās vienības atbalsta sistēmas ietvaros, līdzīgi kā 3×3 basketbola sportisti.

Tāpat IZM uzskata, ka regbija valsts izlases turpmāk nebūtu atzīstamas par prioritāri finansējamām, ņemot vērā gan sportisko rezultātu līmeni, gan iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu, kā arī olimpisko sacensību specifiku.

Vienlaikus prioritāri finansējamo komandu sporta veidu sarakstu plānots papildināt ar florbola izlasēm, ņemot vērā to sasniegumus starptautiskā līmenī un plašo jauniešu iesaisti.