Savukārt Mediju ētikas padome secinājusi, ka ministrijas amatpersonas šajā gadījumā lietotā analoģija ar mājdzīvnieku ir nekorekta un lietota nevietā, un tā ir nevis medija, bet ministrijas amatpersonas atbildība.

“Panorāmas” novembra sižetā “Māmiņām pēc dzemdībām uz slimnīcu jādodas bez mazuļa” un “lsm.lv” publikācijā “ar krūti barojoša māmiņa izcīna iespēju ņemt zīdaini līdzi uz slimnīcu; tā nav ierasta prakse” bija stāsts par kādu sievieti, kurai nepilnu mēnesi pēc ķeizargrieziena pašai bija jādodas uz slimnīcu.

Pēc sievietes iebildēm zīdainis nogādāts uzņemšanā kopā ar māti, tomēr pārbaudes sievietei veiktas pēc tam, kad ieradās bērna tēvs.

Slimnīcā esot norādīts, ka bērnu drīkstot atvest, lai pabarotu, un tam ir arī speciāli paredzētas telpas, bet citādi esot vajadzīgs kāds, kas parūpētos par zīdaini, kamēr mātei veic procedūras.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka sižetā un rakstā ir ietverta nekorekta informācija, kas radījusi būtisku kaitējumu VM un tās pārstāves profesionālajai reputācijai.

Pēc iesniedzēja domām, minētajā sižetā VM Veselības aprūpes departamenta direktores Sanitas Jankas teiktais intervijā ir izrauts no plašāka konteksta.

Tādējādi sižetā ir radīts maldīgs iespaids par ministrijas un Jankas kā speciālistes personīgo nostāju par situāciju, kad tiek stacionēta māmiņa, kurai ir bērns zīdaiņa vecumā.

Iesniedzējs uzskata, ka “lsm.lv” redaktoru rīcība, sākotnēji publicējot rakstu portālā un sadaļā “īsumā” izceļot redakcijas formulējumu “Ministrijas speciāliste problēmu neredz un zīdaini salīdzina ar mājdzīvnieku, ko arī uz slimnīcu līdzi neņem” ir uzskatāma par neprofesionālu un kaitniecisku, kā arī uzticēšanos valsts pārvaldei graujošu.

Iesniegumā norādīts, ka pēc saziņas ar žurnālisti izcēlums “lsm.lv” tika mainīts uz neitrālu formulējumu “Ministrijas speciāliste piekrīt, ka uzlabojumus vajag, bet runā tikai par vientuļām māmiņām, kurām nav bērna pieskatītāja”.

Tomēr, vērtējot veikto labojumu, iesniedzējs uzskatīja, ka, lai arī šāds formulējums ir neitrāls, tas tomēr nav pilnībā atbilstošs intervijā sniegtajai informācijai, jo Janka minēja arī citas iedzīvotāju grupas, kas aprūpē savus tuviniekus.

Ministrijas skatījumā “lsm.lv” nodarītais kaitējums nav ticis mazināts, par ko liecinot sašutušu iedzīvotāju vēršanās VM un personīgi pret Janku.

Iesniedzējs lūdza atbildīgi un objektīvi izvērtēt žurnālistu rīcību saistībā ar kopējo sižeta atspoguļojumu un paust publisku atvainošanos Jankai un VM.

Tomēr, izvērtējot iesniegumā pausto, kā arī publikāciju saturu atbilstoši LSM Redakcionālajās vadlīnijās un Rīcības un ētikas kodeksā noteiktajam, Apsalons secināja, ka sižets un publikācija sniedz pārbaudītu un precīzu informāciju, tajā ir iekļauta informācija, kas auditorijai ļauj izprast notikušā kontekstu, tiek sniegti visu iesaistīto pušu vērtējumi konkrētajai problēmsituācijai.

Ombuda ieskatā satura izklāsts nav veidots tendenciozi, bet reputācijas apdraudējums saskatāms, vienīgi iekļaujot amatpersonas salīdzinošo piemēru medija saturā.

Savukārt kritiska attieksme pret kāda izteikto viedokli, pausto attieksmi vai ieņemto pozīciju vēl nenozīmē necieņas izrādīšanu šai personai, uzsvēris ombuds.

Sūdzību par minēto sižetu un publikāciju skatīja arī Latvijas Mediju ētikas padome.

Ētikas padome atzinīgi vērtēja medija rīcību, uzklausot ministrijas pretenziju un koriģējot izcēlumu, taču pārkāpumu medija rīcībā nekonstatēja.

Padome secināja, ka salīdzinājumu ar mājdzīvnieku neņemšanu uz slimnīcu ministrijas pārstāve pauda, komentējot konkrētu gadījumu, kad stacionē māmiņu, kurai ir zīdainis, un sižetā izteikums ir atspoguļots precīzi, tas nav izrauts no konteksta.

Vienlaikus, lai arī Ētikas padome apzinās, ka, lietojot konkrēto analoģiju, ministrijas speciāliste, visdrīzāk, vēlējusies uzsvērt, ka slimnīcas nav paredzētas kopā ar pacientu uzturēties citām personām, analoģija ar mājdzīvnieku ir nekorekta, lietota nevietā un tās lietošana liek aizdomāties par to, vai par veselības aprūpes pārvaldi atbildīgajiem speciālistiem ir pietiekama empātija. Ētikas padomes skatījumā šī salīdzinājuma lietošana intervijā ir nevis medija, bet ministrijas amatpersonas atbildība.