Vita Liepiņa, LIAA Kurzemes reģiona vadītāja

Sociālie mediji šodien ir svarīgs redzamības un uzticības instruments, taču uzņēmumam nav jābūt visur – svarīgākais ir izvēlēties savam biznesam efektīvākos kanālus un uzturēt sakārtotu digitālo klātbūtni.

Sociālo tīklu vietnes pašlaik daudzos gadījumos ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazam un vidējam uzņēmumam ātri sasniegt auditoriju, veidot atpazīstamību un uzticību, kā arī saņemt atgriezenisko saiti.

Tās palīdz parādīt uzņēmuma “cilvēcīgo” pusi, skaidrot vērtību, demonstrēt produktu vai pakalpojumu, atvieglot klientam izvēli.

Īpaši tas ir svarīgi nozarēs, kur pirkuma lēmums ir emocionālāks un balstīts redzamībā, atsauksmēs un ieteikumos, – ēdināšanā, skaistumkopšanā, izmitināšanā, tūrismā, mazumtirdzniecībā un dažādos pakalpojumos.

Vai uzņēmuma neesamība sociālajos medijos var ietekmēt attīstību? Var, jo samazina uzņēmuma redzamību jeb atrodamību, turklāt ne mazāk svarīgs ir arī pirmā iespaida efekts, ko sociālie tīkli var nodrošināt – veidojot savu zīmolu stāstu un komunikāciju ar mērķa klientu.

Arvien aktuālāks kļūs jautājums – kas mūsdienās ir reāls, īsts, kas mākslīgi ģenerēts.

Jau šobrīd, iegādājoties produktus no jauna partnera, vispirms pārbaudām, vai uzņēmums ir reāls, aktīvs un uzticams – vai ir skaidra informācija, kontakti, piemēri, atsauksmes.

Ja digitālajā vidē nav redzams nekāds nospiedums, uzņēmums var zaudēt daļu pieprasījumu.

Uz to aicinātu arī raudzīties plašāk,

digitālā vide ir uzņēmuma spogulis, ko izvērtē arī kandidāti darba tirgū un potenciālie sadarbības partneri.

Tomēr arī pretējais ir patiess: sociālie tīkli nav vienīgais kanāls, un ne visiem tie dod labāko atdevi.

B2B (“Business to Business”) un industriālajās nozarēs bieži labāk darbojas profesionāla mājaslapa, meklētājprogrammu redzamība, “LinkedIn”, dalība izstādēs, nozares asociācijās, partneru tīkli, iepirkumi, tiešās pārdošanas aktivitātes un rekomendācijas.

Katrīna Krūmiņa, atpūtas bāzes “Ods” saimniece

Mums ir divi galvenie reklamēšanās veidi. Pirmais – klienti dalās ar savu pieredzi un iesaka mūs citiem. Otrais – sociālie mediji.

Bez tiem mūsdienās neiztikt. Cenšamies būt aktīvi, ievietot kvalitatīvu saturu un piedomāt pie tekstiem.

Man ļoti svarīgi, lai sekotājs, skatoties mūsu ierakstus, jūtas kā daļa no “Oda” ikdienas, lai tā nav tikai tukša reklāma.

Un mēs bieži dzirdam, ka cilvēki tiešām jūtas – kā savējie. Tas priecē.

Visaktīvāk izmantojam vietnes “Instagram”, “Facebook” un “TikTok”.

Saturs ir ļoti dažāds – informējam par pasākumiem, reklamējam mājiņas, dalāmies ar sajūtu bildēm – saullēktā, saulrietā, publicējam ierakstus par bāzes vēsturi, kāzām, labdarības akcijām, mūsu dzīvniekiem. Reizēm uzaicinām arī influencerus, lai par mums uzzina cita auditorija.

Dažreiz šķiet, ka cilvēki jau zina par mums, jo liekam tik daudz ierakstu, bet tad satiec kādu, kurš par tevi neko nezina,

un saproti, ka kādu auditorijas daļu neesi sasniedzis. Un tad tiešām jādomā, kā viņus piesaistīt.

“TikTok” ir īpaši interesanta platforma. Bieži redzams, ka saturam, par kuru ir ļoti piedomāts, viss izplānots, kā un kas būs, – var gadīties maz skatījumu, tajā pašā laikā tikko uzfilmētam video, kur vienkārši parunā un neesi daudz plānojis, – ir liela atsaucība.

Protams, sekojam trendiem, bet lielākoties publicējam to, kas mums pašiem šķiet svarīgs un interesants.

“Facebook” ir noderīgs arī tematiskajām grupām, kur jau ir auditorija, kas meklē naktsmītnes. Tur var sasniegt cilvēkus, kuri patiešām ir ieinteresēti.

Nevaru izcelt vienu platformu kā veiksmīgāko – skaitļi rāda, ka sasniedzamība visās ir līdzīga.

Atsevišķas apmācības, kā strādāt sociālajos medijos, neesam apmeklējuši – piedomājam pie tekstiem, pie vēstījuma, ko gribam nodot mūsu esošajam vai arī potenciālajām klientam, un visu darām no sirds.

Šobrīd esam sākuši arī podkāstu “Aizkulises: naktsmītņu stāsti”, ko publicējam vietnē “YouTube”.

Filmējam “Odā” un runājam ar naktsmītņu saimniekiem no visas Latvijas par biznesa sākumu, pārbaudījumiem un pieredzi. Tas ir vēl viens veids, kā sasniegt auditoriju un vienlaikus iesaistīt citus nozares pārstāvjus.

Darbu ir daudz, bet tas mums sanāk ļoti dabīgi un nav piespiedu pienākums.

Ja man jautā, vai uzņēmuma neesamība sociālajos medijos var ietekmēt tā attīstību, tad jāsaka, ka šeit var būt pavisam īsa un arī ļoti gara atbilde.

Ja runājam par mums, tad dalība tajos ir neizbēgama. Tas ir instruments klientu piesaistei. Piesaistot klientus un nodrošinot rezervācijas, mēs varam attīstīt teritoriju un jaunus projektus. Visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta “Oda” attīstībā.

Protams, ir uzņēmumi, kuriem sociālie mediji nav prioritāte, jo viņiem jau ir stabila klientu bāze, kas regulāri aug, arī pirms sociālās tīmekļvietnes kļuva par ikdienu.

Uzziņai

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVD) sociālajos medijos*:

• 57% MVU nav kontu nevienā sociālajā medijā;
• 43% uzņēmumu ir vismaz viens sociālais konts;
• 62% no sociālajos medijos esošajiem MVU atzīst, ka tas ir būtiski uzņēmējdarbībai;
• populārākās platformas: “Facebook” un “Instagram”;
• visaktīvākie: ēdināšanas, izmitināšanas, izklaides un mazumtirdzniecības uzņēmumi.

* Aptauju 2025. gada decembrī sadarbībā ar “Norstat” veica “Tele2”, aptaujājot vairāk nekā 750 Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju.