Pagaidām neviens nav teicis, ka Liepājas ezerā slāptu zivis, taču pieļauju, ka pavisam drīz tas notiks.

Zivju slāpšanu ūdenstilpēs izteikti novēro atkušņa laikā – sniegs, kas klāj ledu, kļūst slapjš un veidojas ūdens kārta.

Ūdens augi sāk pūt, radot tā saucamo slikto gāzi. To var noteikt, ja no āliņģa nāk spēcīga pūstoša smaka un zivis ap āliņģi koncentrējas lielos daudzumos.

No skābekļa trūkuma visvairāk cieš līdaka, līnis, breksis, arī citas zivis.

Liepājas ezeru klāj vismaz 50 centimetru bieza ledus kārta. Domāju, ka šobrīd zivis ezerā vairāk koncentrējas pie putnu torņa Lauku ielas galā, kur ir dziļākā vieta, kā arī upes pusē.

Manuprāt, šogad būs liela problēma – ies bojā daudz zivju, taču tur neko nevar darīt. Situāciju īpaši nevar uzlabot ne āliņģu urbšana, ne zāģēšana.

Vienu gadu to praktizējām, kad zivis slāpa Pērkones kanālā, tomēr situāciju tas būtiski neuzlaboja. Tas var līdzēt, piemēram, dīķī, taču ne tik lielā ūdenstilpē kā Liepājas ezers.

Tad būtu vajadzīgi pāris simti cilvēku, kas urbtu āliņģus, un vēl pāris simti, kas tajos liktu iekšā niedres, lai āliņģi neaizsaltu.

Taču, ņemot vērā salu, kas joprojām pieturas naktīs, āliņģus tāpat aizraus ciet.

Zinu cilvēku, kurš savulaik speciāli nopirka aerācijas iekārtu, lai privātā dīķa ūdenī ievadītu skābekli. Taču pavasarī, kad dīķī ledus nokusa, liela daļa zivju bija gājusi bojā.

Šoziem vispār brīnos, ka zemledus makšķernieku uz ūdenstilpnēm ir salīdzinoši maz, arī Bārtā un Toseles upē. Pat nezinu, ar ko tas izskaidrojams.

Agris Vecbaštiks, sabiedriskais vides inspektors