Pēc Valsts prezidenta paustā, diskusijas mērķis ir apzināt neatliekamos darbus nākamā gada budžeta plānošanai un idejas, ko politiskās partijas varētu iekļaut vēlēšanu programmās.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eksperti aicina demogrāfijas jautājumus skatīt arī migrācijas politikas kontekstā, norādot, ka tā ir “ārkārtīgi sensitīva tēma”.

Starp pozitīvi vērtējamiem lēmumiem Valsts prezidents minēja finansiālo atbalstu ģimenēm, bērna piedzimšanas pabalstu, bērna kopšanas pabalstu un paplašinātu ģimeņu atbalsta loku, kopā 74 miljonus eiro šī gada valsts budžetā, norādot, ka nepieciešami bijuši gandrīz divreiz vairāk līdzekļu.

Par labu ziņu viņš nosauca to, ka noteikta regularitāte valsts pabalsta pārskatīšanai – reizi divos gados.

Rinkēvičs uzsvēra, ka veselības jomā mātes un bērna veselības atbalsta programmā un medikamentu atbalstam budžetā iekļauti 20,9 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā Veselības ministrijas sākotnēji iecerētie 13,8 miljoni eiro, taču arī šī summa neatrisina daudzas problēmas.

Viņš piebilda, ka mājokļu atbalsts joprojām netiek finansēts pietiekamā apjomā.

Valsts prezidenta ieskatā pirmie rezultāti no konsekventas ģimeņu atbalsta politikas, investīcijām veselībā un mājokļu politikā varētu būt saskatāmi tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā.

Viņš prognozēja, ka, ja demogrāfijas tendences nemainīsies, līdz 2040. gadam valsts iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par aptuveni 270 000 cilvēku – līdz 1,5-1,6 miljoniem.

Tāpat Rinkēvičs pieminēja, ka Latvijā 2025. gadā piedzimuši mazāk bērnu nekā 2024. gadā.