Intervija ar Liepājas pašvaldības policijas Nepilngadīgo lietu nodaļas priekšnieku Edmundu Untuli.

– Brīvlaikā bērniem ir vairāk brīvā laika un patstāvības. Kādi riski no policijas skatpunkta šajā laikā visbiežāk parādās?

– Ņemot vērā, ka šogad ziema bija īpaši gara un barga, ledus uz ūdenstilpēm vēl ir saglabājies, un tas vilina bērnus uz tā kāpt vai rotaļāties tuvumā.

Šī ir ļoti svarīga lieta, kam jāpievērš uzmanība gan vecākiem, gan garāmgājējiem. Jau konstatēti vairāki gadījumi, kad pašvaldības policija veikusi pārrunas ar bērniem par atrašanos uz ledus.

Tāpat dienas kļūst garākas,

bērni vairāk laika pavada ārā, un tas dažkārt pamudina uz dažādiem nedarbiem,

piemēram, doties uz neapsaimniekotām ēkām vai dauzīties pilsētvidē, traucējot apkārtējiem.

– Kam vecākiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ja bērns brīvlaikā daudz laika pavada bez pieaugušo klātbūtnes?

– Tas noteikti nav tikai par to, ko viņi dara ārā, laukā, bet arī par to, ko dara mājās. Svarīga ir ugunsdrošība, piemēram, gatavojot ēst vai izmantojot elektroierīces.

Vecākiem noteikti jāpārrunā arī, vai drīkst vērt vaļā durvis svešiem cilvēkiem.

Ja kāds klauvē, bet ciemiņi nav gaidāmi, bērnam jāzina, kā rīkoties.

Tāpat svarīgi iedrošināt, ka situācijās, kad nepieciešama tūlītēja palīdzība, jāzvana uz 112.

– Kādus drošības noteikumus iesakāt pārrunāt ar bērniem?

– Skolēnu brīvlaikā ir ļoti paveicies ar laikapstākļiem, tāpēc bērni vairāk laika gribēs pavadīt ārā, kopā ar draugiem.

Svarīgi sākt ar pašiem pamatiem –

atgādināt ceļu satiksmes noteikumus, pārrunāt, ka kāpt uz ledus ir bīstami, kā arī iedrošināt palīdzības situācijās zvanīt 112.

Tāpat jārunā par to, ka nevajadzētu doties uz pamestām ēkām un iesaistīties sarunās ar svešiem cilvēkiem.

– Kas jāzina par pārvietošanos pilsētā, piemēram, dodoties pie draugiem vai uz rotaļlaukumiem?

– Bērni noteikti jau ir notrausuši putekļus no velosipēdiem, un ir redzams, ka ielās parādās arī elektroskrejriteņi.

Par to noteikti jārunā arī ar vecākiem, jo pa ziemu kaut kas varbūt ir aizmirsies gan par ceļu satiksmes noteikumiem, gan arī to, kā pasargāt velosipēdu no zādzības.

Svarīgi zināt, ka elektroskrejriteņus drīkst izmantot no 14 gadu vecuma un jābūt velosipēda vadīšanas apliecībai. Savukārt no 14 līdz 17 gadu vecumam obligāti jālieto aizsargķivere.

Aicinām vecākus sekot līdzi, lai bērni un jaunieši šos noteikumus ievēro.

Tāpat bērnam vēlams līdzi ņemt uzlādētu mobilo telefonu, lai vajadzības gadījumā varētu sazināties ar vecākiem.

– Ko darīt, ja izlādējas vai pazūd telefons? Kādu rīcības plānu vecāki var sarunāt ar bērnu?

– Noderīgs risinājums ir somā vai jakas kabatā ielikt lapiņu ar vecāku telefona numuriem.

Ja telefons izlādējas vai pazūd, bērns var palūgt izmantot drauga telefonu vai ieiet tuvākajā veikalā, kur pārdevējs vai apsargs var palīdzēt sazināties ar vecākiem.

Tāpat droši var ieiet pašvaldības iestādēs, kā arī, ja redz policistus, droši viņus uzrunāt.

Tas, ko noteikti nevajadzētu darīt, – kāpt svešās automašīnās. Pagājušajā rudenī bija gadījums, kad bērns tā rīkojās.

Par laimi, viss beidzās labi, taču šādās situācijās autovadītājiem labāk zvanīt pašvaldības policijai, kura sniegs nepieciešamo palīdzību.

– Kā vecākiem reaģēt, ja bērns nonācis nepatīkamā situācijā? Kā atrast līdzsvaru starp sabāršanu un mierīgu sarunu?

– Svarīgi veidot uzticību starp vecākiem un bērnu, vienlaikus saglabājot savstarpēju respektu.

Ja bērns uzticas un stāsta par savām problēmām,

vecākiem jācenšas kontrolēt savu reakciju, lai bērns arī turpmāk nebaidītos runāt.

Katra situācija jāizvērtē un jāmēģina bērnam paskaidrot, kas tieši bijis nepareizi, kā arī kopīgi meklēt risinājumus.

Noteikti nevajadzētu bērnus biedēt ar policiju – policija ir palīdzīga roka sarežģītās situācijās, nevis drauds.