Ērces ir modušās jau labu brīdi, tās var manīt un novērot dabā.

Kurzemē diezgan silti kļūst mazliet agrāk nekā citviet Latvijā. Tas nozīmē, ka arī ērces varētu būt aktīvākas, jo tās arī šogad ir modušās agrāk.

Tuvojoties Lieldienām,

īpaši tās var uzglūnēt cilvēkiem, kuri dodas dabā pastaigāties pa vietām, kur ir zāle, sūnas, krūmi un zari.

Atšķirībā no citām ziemām šī bijusi bez atkušņiem. Aizvadītā ziema, lai arī bija ar ilgstošu salu, tomēr bijusi labvēlīga ērču pārziemošanai, jo tās savās slēptuvēs no sala aizsargāja sākotnēji uzsnigusī biezā sniega kārta.

Tā gluži nesildīja kā sega, bet bija kā papildu aizsargslānis. Sniega veidotais norobežojošais slānis sargāja arī sīkos zīdītājdzīvniekus, uz kuriem ērces varēja baroties un pārziemot.

Ja būtu bijis kailsals, ērču izdzīvošanai tie būtu apgrūtinošāki apstākļi.

Šķiet, ka pēdējā ziema, kad bija tik labi apstākļi ērču pārziemošanai, bija kādā 2013. gadā, kad arī turējās stabila sniega sega.

Ņemot vērā labvēlīgos pārziemošanas apstākļus, šogad ērču skaits, visticamāk, būs lielāks nekā pagājušajā gadā.

Arī citiem kukaiņiem šī ziema bijusi pozitīva.

Šobrīd kūst ūdenstilpju ledus. Odiem, lai tie vairotos, vajag ūdenskrātuves, kurās ir daudz ūdens, kas saulē pietiekami ātri uzsilst, jo tas nepieciešams oliņu dēšanai un kāpuru attīstībai.

Odi arī jau ir modušies, pirmie parādījās tie, kuri ir pārziemojuši alās, pagrabos, malkas šķūnīšos.

Jānis Dreimanis, kukaiņu pētnieks