Juris Rozenvalds: Jaunās valdības galvenā atšķirība ir tās darbības laiks
Premjere Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”) maija sākumā paziņoja par demisiju, un Valsts prezidents jaunas valdības veidošanu uzticējis “Apvienotā saraksta” politiķim Andrim Kulbergam. Ņemot vērā, ka oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, jaunās valdības mūžs būs vien aptuveni pieci mēneši. Ar ko varētu atšķirties īstermiņa valdība?
"Kurzemes Vārds"
Ņemot vērā, ka jaunās valdības darbam nav atvēlēts daudz laika, cerēt uz tās grandioziem panākumiem īsti nav pamata. Ir lietas, kuras tik īsā termiņā nav iespējams paveikt, piemēram, “bāzes pensijas” ieviešana.
Tajā pašā laikā
šo to nopietnu Ministru kabinets var izdarīt arī īstermiņā, piemēram, nopietni pieķerties valsts budžeta jautājumiem.
Tas, manuprāt, sabiedrībā tiktu uztverts visnotaļ pozitīvi, ņemot vērā, ka iepriekšējā valdība šo jautājumu centās nobīdīt malā, lai ar to nodarbotos nākamais Ministru kabinets.
Šis arī ir viens no Kulberga kunga galvenajiem paziņojumiem – ka jāpārskata valsts budžets un jāsamazina izdevumi. Redzēsim, vai viņam izdosies to realizēt, bet izdarīt to var vai vismaz iesākt risināt.
Nākamais jautājums, kas noteikti būs jāšķetina jaunajai valdībai jebkurā sastāvā, ir “airBaltic”.
Var, protams, tāpat kā daudzi, purpināt par to, ka šīs lidsabiedrības dēļ tērējam miljonus, taču, kā apgalvo ekonomisti, pat ar visiem zaudējumiem šī kompānija dod mums vismaz procentu no nacionālā kopprodukta.
Kā jau minēju, jaunās valdības galvenā atšķirība ir tās darbības laiks. Ja nākamais Ministru kabinets tiek izveidots kā pilnvērtīga valdība, par ko pašlaik pastāv zināmas šaubas, tas var darboties visnotaļ efektīvi.
Vai, ņemot vērā vēlēšanu tuvumu, jaunā valdība varētu vairāk censties izpatikt vēlētājiem? Teorētiski – jā,
taču jautājumi, kas risināmi, jau noformulēti iepriekš, un to pieprasa arī vēlētāji: budžets, drošība, kā arī “airBaltic”, kur gan parastam vēlētājam ir grūti izpatikt.
Domāju, ka caurmēra Latvijas vēlētājs uz šo lidsabiedrību raugās kā uz “mucu”, kurā naudu met, cik grib, bet nekas nesanāk. Taču gan eksperti, gan, domāju, arī politiķi saprot – ja “airBaltic” nolaidīsim uz grunti, mums būs vairāk sliktuma nekā labuma.
Būtisks ir arī aizsardzības spēju jautājums.
Ar to es nedomāju, ka ministru noliks pie ložmetēja, lai viņš notriec dronus, bet, teikšu godīgi, problēma nav meklējama Sprūda kungā.
Jautājums ir – kā paši bruņotie spēki šo procesu organizē. Un tā ir problēma, ar kuru sastapsimies vēl un vēl, taču to var risināt samērā īsā laikā.
Juris Rozenvalds, politologs
