Labi, ka ir svētki, kuros atbalsta amatniekus un citus vietējos ražotājus. Manuprāt, te lieliski saiet kopā senais, tradicionālais un mūsdienīgās, radošās idejas.

Atsauksmes, kādas saņemu no mūsu amatniekiem par meistardarbnīcām, kurās viņi rosās, un svētku norisi kopumā gadu no gada ir ļoti labas.

Arī šogad viss bija vienkārši fantastiski – amatnieki apmierināti, jo cilvēku atsaucība un darbošanās griba bija ļoti liela. Mūsu apmeklētāji atnāca priecīgi un arī devās prom apmierināti.

Cilvēku plūsma, gan pieaugušie, gan bērni, bija nepārtraukta!

Nemaz nepaspējām aiziet apskatīties, ko dara citi un kas tiek tirgots.

Man pašai un arī citiem ļoti patīk šo svētku radītā aura un tieši norises vieta, kur tagad notiek “Līvas ciema svētki”.

Mums ir atmiņas no pirmajiem svētkiem, kas notika Siena tirgus laukumā, pēcāk jau promenādē, esam redzējuši, kā tirgus ir mainījies, organizatori meklējuši piemērotāko, un līdz ar to

svētki pa divdesmit diviem gadiem ir auguši.

Esam pieredzējuši, kā šie svētki ir veidojušies, kā mainījies teritorijas izvietojums, kā viss ir attīstījies un paplašinājies. Darbošanās prieks arī ir audzis – tas ir būtiski.

Atšķirības ir lielas, tās ir pozitīvas. Gan personīgi es tā domāju, gan arī amatnieki šo ļoti augstu novērtē.

Pa gadiem piedāvājums ir kļuvis ļoti plašs, daudzveidīgs.

Man patīk, ka svētkos ir gan darbnīcas, gan spēļu placis, gan liels tirgus, koncerti. Apzinos, ka tas nav viegls organizēšanas process, tas vēl viss ir jāsaliek kopā.

Lai gan paši tirgū kā pārdevēji nepiedalāmies, tomēr mazliet ir kas piebilstams attiecībā tieši uz amatnieku atlasi.

Protams, saprotu, ka atlase nav vienkārša, jo piedāvājumu ir ļoti daudz, tāpat visi nemaz netiek, pat labi meistari ne, un starp tiem ir arī paši liepājnieki – un tas ir mazliet skumīgi.

Atceros tos laikus, kad svētkus pašu tirgu pirmsākumos ilgus gadus organizēja Ligita Reimane, un tad vairāk novērtēti bija tieši liepājnieki.

Pēdējos gadus dzirdu, ka daudziem ir atteikta dalība.

Žēl, jo priekšroka agrāk bija tieši liepājniekiem. Uzskatu, ka vietējie ir jāpazīst un jāiepazīst.

Kā amatu māja priecājamies, ka mūs aicina un varam piedalīties – parādīt, ka esam daudz, savu piedāvājumu, ko protam, esam ļoti daudzveidīgi, kvalitatīvi, pieredzējuši, un tas viss tepat Liepājā.

Šāds tirgus ir iespēja par sevi ļaut uzzināt tiem, kas nezina, atgādināt, kā arī piesaistīt auditoriju.

Liela nozīme šādos svētkos ir arī tam, ka redz, kā top darinājumi ar rokām, līdz ar to

arī galaproduktam vērtība un izpratne par to cilvēku acīs ir cita.

Mums nekad uz vietas “Amatnieku namā”, arī nekur citur, kur piedalāmies, nav jautājumi vai kaulēšanās par zemāku cenu. Kā meistars novērtē savu ieguldīto darbu, prasmes, tā arī pircēji to saprot.

Ja cilvēkam ir vēlme pēc kāda amatnieku darba, viņš arī to iegādāsies un par cenu jautājumu nebūs, ja būs redzējis, ko tas prasa, kā tapis, – tā veidojas sapratne par vērtību.

Ira Cīrule, “Liepājas Amatnieku nama” vadītāja