Ministrs atzina, ka VAD organizēšanas kārtība viņu apmierina, bet ir jāuzlabo. Galvenais, viņaprāt, ir “noturēt latiņu”, lai VAD karavīri būtu motivēti dienēt un dienestam pieteikties brīvprātīgi.

Piemēram, būtu jādod iespēja karavīriem strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, piesaistot industriju. Tādējādi dodot iespēju skatīties uz potenciālajām darba vietām un izglītību šajā nozarē, teica ministrs.

Jau ziņots, ka šī gada jūlija VAD iesaukumam pieteikušies 1784 jaunieši, kas ir līdz šim lielākais brīvprātīgo skaits dienesta vēsturē.

Plānots, ka VAD pilnu kapacitāti sasniegs 2028. gadā, kad 4000 karavīru apgūs militāro apmācību 11 mēnešu programmā, līdz 2000 karavīriem būs iespēja apgūt militāro apmācību Zemessardzes piecu gadu programmā, savukārt līdz 500 karavīru varēs apgūt rezerves virsnieka apmācību.

Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Nacionālo bruņoto spēku personāls sastāvēs no 61 000 karavīru, no kuriem miera laikā tiek uzturēts 31 000, bet krīzes laikā papildus pieejami vēl 30 000 vispārējas gatavības rezerves karavīru.

Miera laika 31 000 struktūru paredzēts komplektēt ar 4000 valsts aizsardzības dienesta karavīru, kuri dienestu veic 11 mēnešu garumā, 8000 profesionālā dienesta karavīru, 12 000 zemessargu un 7000 augstas gatavības rezerves karavīru, kas ikgadēji tiek iesaukti uz mācībām, lai uzturētu iemaņas un kaujas gatavību.

Savukārt 30 000 ir vispārējas gatavības rezerves karavīri, kur galvenokārt ieskaita pēc dienesta augstas gatavības rezervē un pēc dienesta Zemessardzē, iemaņas paredzēts uzturēt individuālā līmenī, cikliski iesaucot uz mācībām reizi četros gados.