Viņš norādīja, ka pagājušajā vasarā granulu cena bija aptuveni 220 eiro tonnā ar PVN, tādējādi šovasar cena pieaugusi par aptuveni 38,6%.

Komentējot cenu pieaugumu, Palejs skaidroja, ka cenu kāpums daļēji ir radies izejmateriālu cenu pieauguma dēļ, kā arī lielā pieprasījuma dēļ.

Vienlaikus viņš atzina, ka lielākā daļa patērētāju un arī tirgotāji atbildīgi gatavojas nākamajai ziemai un pērk ziemai nepieciešamo granulu apmēru jau tagad. Viņš uzsvēra, ka šāda situācija sen nav redzēta un kopumā vērtējama kā pozitīva.

“Diemžēl, gan jāsaka, ka šīs rūpīgās darbības dēļ granulu cenas nav samazinājušās salīdzinoši ar pagājušo ziemu. Labā ziņa – vadoties no šī brīža aktivitātes – visticamāk, ka nākamajā ziemā granulu trūkuma nebūs,” viņš prognozēja.

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) aģentūrai LETA atzina, ka viņš spilgti atceras šī gada sākumu, kad parādījās informācija par granulu trūkumu, un kā

tika izķertas granulas, kas parādījās tirdzniecībā.

“Es aicinātu cilvēkus rīkoties, un, pārfrāzējot teicienu par to, ka ragavas taisa vasarā, situāciju sakārtot šobrīd. Cilvēki to arī dara. Es minēju par šķeldu un pašvaldībām, ka tur interese ir mazāka, bet granulu tirgū aktivitāte ir ļoti liela,” norādīja ministrs.

Viņš sacīja, ka trešdien, 8. jūlijā, plānota tikšanās ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, lai vienotos par potenciāliem risinājumiem, lai savlaicīgi nodrošinātu vietējā tirgus vajadzības.

Vitenbergs rosinās no savas puses strādāt pie brīvprātīgas sadarbības modeļa ar granulu ražotājiem, lai pirms apkures sezonas vietējam tirgum tiktu rezervēti nepieciešamie kurināmā apmēri.

“LATbio” dibināta 2008. gadā, un tās galvenie mērķi ir veicināt biokurināmo, tostarp koksnes, izmantošanu enerģētikas nozarē, veicināt biokurināmo ražošanu, kā arī pārstāvēt un lobēt biokurināmā ražotājus, tādējādi veicinot Latvijas neatkarību enerģētikas nozarē, izmantojot vietējos pieejamos resursus.