Pētījums uzreiz nenosauc iemeslus un nesniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc lasītprasme pasliktinās. Varam runāt par kopējiem faktoriem un tendencēm, bet padziļināto cēloņu meklējumi ir pilnvērtīgas analīzes jautājums.

Tā ir pasaules kopējā tendence, ka skolēnu sasniegumi lasīšanas dēļ pasliktinās, tas notiek visos izglītības posmos.

Varam minēt vispārīgus iemeslus. Tas ir digitālais laikmets, tā saucamā datorlasīšana, bet ir arī tāda tendence, ka jaunieši vispār pārstāj lasīt literāros darbus un tekstus.

Varbūt tas skan vecmodīgi, bet

obligātā prasība jau no pirmajām klasēm lasīt kaut ko deva rezultātu, bet tagad šis jautājums ir pusizvēles līmenī.

Runāt par lasīšanas jomu, kā tekstu analīze, diskusija, izvērtējumi, vairs neiznāk, jo skolās, kur liek lasīt, katrs var lasīt to, ko vēlas.

Pati skolā nestrādāju, bet, ko redzu un dzirdu apkārt, – bērns izlasa grāmatu, uzraksta savas domas un uzzīmē – atskaitās. Ļoti labi, ka ir izlasījis, saturu sapratis, bet pietrūkst kopīgās diskusijas klasē par vismaz vienu grāmatu.

Tai nevajag būt “Zaļajai zemei”, bet kādai mūsdienu aktuālajai grāmatai, ko jaunieši lasa. Noteikti tādas grāmatas ir!

Pētījuma PISA uzdevumi ir tā būvēti – teksts, kur jāatbild uz vienkāršiem jautājumiem, un tad sākas teksta analīze, tur ir uzdevumi, kur no vairākiem tekstiem jāatrod kopsaucējs vai jāatrod viena atbilde uz jautājumu, jāizšķir informācijas nozīmīgums, ticamība – tas nav tāds “vienkārši izlasīju” uzdevums.

Šīs prasmes netiek attīstītas, neskatoties uz īstenoto kompetenču pieeju izglītībā.

Tāpat arī pie vainas ir neuzmanība, paviršība. Tā ir tendence ne tikai lasīšanā – gribas atrisināt visu ātrāk, lai miers.

Un tas nav raksturīgi tikai mūsu skolēniem. Lasīšana pazeminās gandrīz visās valstīs, ir valstis, kur lielāks lasītprasmes kritums nekā Latvijā.

Bet vienlaikus Āfrikas un jaunattīstības valstīs, kur lasīšanas jautājumam pievērš īpašu uzmanību, šī prasme pieaug.

Latvijā lasītprasmē ir divreiz lielāks kritums desmit gadu laikā nekā OECD valstīs kopumā,

arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā lasītprasmes kritums ir mazāks.

Runājot par Latviju – ja lasītprasme netiek attīstīta mazajās klasēs, tālāk tā neuzlabosies. Ir jāapgūst pamatprasmes mazajās klasēs, lai rezultāti būtu labāki nākamajos mācību posmos.

Kuriem bijuši augsti sasniegumi mācībās mazajās klasēs, pēc tam arī noslēguma darbos ir labi rezultāti.

Laukos un novadu pilsētu skolās gan lasītprasmē, gan arī citās pētītajās jomās bija labāki rezultāti nekā Rīgas un lielo pilsētu jeb valstspilsētu skolās.

To var skaidrot ar mācību programmas valsts valodā efektu – laukos un mazpilsētās nav tā saucamo krievvalodīgo skolu.

Man liekas, ka tas, ko vēl sabiedrība var paņemt no šī pētījuma, ir tas, ka

jāpieturas pie principa, ka skolēniem skolās ir jāmācās.

Runājam par sasniegumu kritumu, vienmēr uzskata, ka vainīgs ir skolotājs un vecāki. Svarīgākais ir panākt, lai bērni vispār mācītos, ka mācības ir pirmajā vietā, un tad ir visas pārējās lietas.

Mēs cenšamies atrast attaisnojumus tā vietā, lai radikāli kaut ko mainītu un atgrieztos pie skolu pamatuzdevuma. Skolēnam ir jāmācās, jāiemācās un mācību saturs jāapgūst.

Rita Kiseļova, PISA pētījuma vadītāja Latvijā, Latvijas Universitātes pētniece

Uzziņai

– PISA pētījums ir datu un informācijas avots par mācīšanās rezultātiem un mācīšanās kultūru OECD valstīs.

– Latvijā pētījumā piedalījās gandrīz 7000 skolēnu, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, no 268 skolām.

– Skolēni pildīja uzdevumus dabaszinātnēs, matemātikā, lasīšanā, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē.

– Pētījuma rezultātos jāņem vērā, ka šī ir skolēnu paaudze, kas deviņos gados piedzīvoja trīs būtiskas reformas – mācību satura pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā un pārbaudījumu sistēmas izmaiņas, kā arī Covid-19 attālināto mācību ietekmi.

– Dati parāda ievērojamas sasniegumu atšķirības skolēniem atkarībā no mājās lietotās valodas.

Balstoties uz pētījumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpmākajā darbā fokusēsies uz četriem savstarpēji saistītiem virzieniem:

– agrīnu lasītprasmes/tekstpratības un citu pamatprasmju diagnostiku, lai grūtības identificētu jau sākumskolā un atbalsts sekotu uzreiz;

– mērķētu atbalstu skolēniem, kuri nesasniedz pamatprasmju līmeni, īpašu uzmanību pievēršot skolēniem ar nepietiekamu latviešu valodas prasmi;

– pedagogu metodiskā atbalsta stiprināšanu lasītprasmes/tekstpratības attīstīšanai visos mācību priekšmetos;

– mācību procesa kvalitāti un skolēnu iesaisti – uzmanības noturību, regulāru skolas apmeklējumu un tehnoloģiju jēgpilnu izmantošanu mācībās.

Avots: IZM

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.