Likumprojekts paredz, ka tiesības uz vienu bezmaksas tehniskās apskates pamatpārbaudi būtu fiziskai personai, kurai kiberincidentā noplūdis vārds un uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīme.

Ja persona tehnisko apskati veic vairākiem transportlīdzekļiem, kuru apskates maksa atšķiras, tā varētu izvēlēties, kuram transportlīdzeklim izmantot bezmaksas pamatpārbaudi.

Vienlaikus paredzēts, ka šādas kompensācijas izmantošana neierobežotu personas tiesības prasīt kaitējuma atlīdzinājumu vai izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus saistībā ar kiberincidentu.

Savukārt gadījumā, ja persona bezmaksas tehniskās apskates iespēju neizmantotu, tās vērtība naudā netiktu izmaksāta.

“Progresīvie” norāda, ka šāda veida, kaut minimāls, materiāls gandarījums un līdzekļu ietaupījums personām būs zināma, konkrēta veida kompensācija, kur cita starpā iespējama tipveida izpilde. Tas parādīs valsts atbildīgu attieksmi pret savu pienākumu un sekmēs, lai atbilstoši drošības standartam tiktu uzturēta kritiskā informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūra, pausts anotācijā.

Likumprojekta mērķis ir arī valsts IT kritiskās infrastruktūras un datu pārziņa atbildības stiprināšana personu datu apstrādes aizsardzības jomā, norāda “Progresīvie”.

Partija vēlas, lai likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Kā ziņots, CSDD ir saņēmusi aptuveni 2500 ar kiberincidentu saistītus pieprasījumus par kompensācijām saistībā ar noplūdušajiem datiem, aģentūrai LETA norādīja CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters.

Viņš skaidroja, ka CSDD uz dažādiem e-pastiem ir saņēmusi aptuveni 2500 pieprasījumu, uz kuriem CSDD individuāli ir atbildējusi, kā arī direkcija ir saņēmusi tikpat oficiālu iesniegumu ar elektronisku parakstu.

Pēc viņa teiktā, summas, kas tiek pieprasītas, visbiežāk ir ap 10 000 eiro.

Viņš uzsvēra, ka patlaban kompensāciju pieprasīšana ir pāragra un klientus informēs par turpmākajiem soļiem. Vienlaikus CSDD turpina vērtēt papildu pasākumus, kurus iespējams īstenot, lai mazinātu iespējamo kaitējumu.

Jau ziņots, ka kiberuzbrukumā CSDD augusta sākumā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Pēc vairāku amatpersonu aicinājuma atkāpties no amatiem šādu lēmumu pieņēma gan CSDD valde, gan padome.

Vienlaikus satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi. Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar “Tet” par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā sākta prokurora pārbaude par iespējami pieļautiem pārkāpumiem vai nolaidību, kā rezultātā notikusi datu noplūde no CSDD informācijas sistēmām.

Tāpat Valsts policija sākusi kriminālprocesu par kiberuzbrukumu CSDD.