Receptes: Gardi, veselīgi un maciņam draudzīgi. Pieredzes un dārzeņu receptes, kas iekarojušas virtuves
Rudens ražas laiks allaž priecē acis, īpaši tirgū, kur uz letēm sakrauti svaigi, tikko no lauka vai siltumnīcas ņemti dārzeņi. Krāsu bagātība vien liek piestāt – oranži burkāni, neskaitāmos toņos sarkani un dzelteni tomāti, sulīgi violeti baklažāni, zaļganstrīpaini kabači, tumšsarkanas bietes.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Šis ir arī laiks, kad, sapērkoties dārzeņus ģimenes maltītēm, reizē ar veselīgu uzturu iegūstam arī ietaupījumu savos maciņos.
Rudenīgs laiks daudzus mudina sasildīties ar sātīgiem ēdieniem, kuros papilnam vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu. Turklāt dārzeņu daudzveidība ļauj dažādot maltītes. Aptaujājot draugus un paziņas, teorija pierādās praksē.
Dažnedažādi sakņaugi un citi dārzeņi pašlaik ir katlu, pannu un šķīvju topā.
Evijas ģimenē iecienītākais ēdiens šobrīd – parastā maisiņā salikti un samaisīti brokoļi, cukīni, puķkāposti, burkāni, šampinjoni, sīpols, ķiploks, garšaugi, mazās paprikas, sviesta pupiņas, nedaudz sāls, pipari, mazlietiņ olīveļļa.
Maisījumu no maisa izber cepamajā pannā un gatavo cepeškrāsnī uz grila režīma 20 minūtes. Ilgāk ne, lai būtu nedaudz “kraukšķis”, jo nepatīk, ja viss ir putrā.
Ineses mājās līdz pēdējai karotei cieņā sautējums uzbeku gaumē. Trauka apakšā liek gaļu lielos gabalos, sīpolus, ķiplokus, tomātu šķēles. Pasautē, kamēr gaļa mīksta, tad kārtām virsū lielos gabalos nāk kartupeļi, burkāni, kabači, paprika un kāposti.
Noteikti klāt lielās ķimenes jeb zira, sāls. Sautē uz mazas uguns, kamēr dārzeņi gatavi. Ar krējumu mēli var norīt.
Tā kā šogad laba tomātu raža, Inese gatavo tomātu biezzupu. Nomizotus tomātus, papriku, sīpolus, ķiplokus liek cepeškrānī, apslaka ar olīveļlu un cep mīkstus. Tad liek masu traukā, sablendē, klāt saldais krējums, sāls, baziliks.
Lailas sautējums esot tik gards, ka traks var palikt.
Kabači (nomizoti vai, ja galīgi maziņi, tad ar mizu), rīvēti burkāni un zaļie zirnīši. Pēc garšas sāls, “Vegeta”, var vēl melnos piparus. Pēc izvēles gaļa vai desa, labāk iederēsies kūpinājumi. Pie beigām pielej saldo krējumu un vēl drusku pasautē.
Intas mājās galdā ceļ šā gada paraugražu no Liepājas mazomājiņu rajona pleķīša.
Pusdienās jau kuru nedēļu pasniegts viss klāsts: kabači, sviesta pupiņas, tomāti, gurķi, burkāni, bietes, visādi zaļumi (baziliks, pētersīļi, oregano, timiāns), maziņš ķirbītis, vīnogas, dažas paprikas.
Ieteikumi receptēm
Tomēr – zupa, sautējums, cepti dārzenīši – un te bieži vien izdoma apstājas. Mazumtirgotājs “Lidl” piedāvā sakņu dārzeņu ceļvedi un idejas, kā tos izmantot pēc iespējas daudzveidīgāk.
Burkāni ir lēts un ļoti daudzpusīgs dārzenis, ko var ēst gan kā uzkodu kopā ar humusu vai citām mērcēm, gan izmantot visdažādākajos ēdienos – zupās, salātos un sautējumos.
To dabiskais saldums īpaši labi izceļas kombinācijā ar medu, timiānu, ķiplokiem, ķimenēm vai papriku.
Burkānus bieži izmanto arī desertos: ASV īpaši populāra ir burkānu kūka, savukārt Indijā tradicionālo desertu “gajar ka halwa” gatavo no sarīvētiem burkāniem, piena, cukura un kardamona, tos vārot līdz saldam, pudiņam līdzīgam ēdienam.
Burkānu koši oranžo krāsu piešķir tajos esošie karotinoīdi, tostarp beta-karotīns, ko organisms var pārveidot par A vitamīnu, kas nepieciešams normālai redzes, ādas un imūnsistēmas darbībai.
Burkānos ir arī daudz šķiedrvielu, kas veicina gremošanas sistēmas darbību.
Burkāni ir plaši izmantoti arī Āzijas virtuvē, tostarp korejiešu burkānu pagatavošanai. Tie ir kraukšķīgi, pikantu marinētu burkānu salāti, ko papildina ķiploki, koriandrs, etiķis un citas garšvielas. Tos var pagatavot lielākā daudzumā un ledusskapī uzglabāt aptuveni nedēļu.
Šādi pagatavotus burkānus visbiežāk pasniedz kā piedevu gaļas vai zivju ēdieniem, taču tie lieliski sader arī ar rīsiem un citiem graudaugiem.

Bietes izmanto zupās, salātos un dažādos dārzeņu maisījumos. Bez bietēm grūti iedomāties siļķi kažokā, ko bieži ceļ galdā svētkos.
Bietes satur magniju, kāliju, dzelzi, fosforu, kalciju un C vitamīnu, tāpēc tās ir vērtīga sabalansēta uztura sastāvdaļa.
Bietes var vārīt, taču tās ir ieteicams labāk tvaicēt, jo tādējādi bietēs saglabājas vairāk uzturvielu. Tvaicētas bietes lieliski piemērotas zupām, salātiem un dažādiem dārzeņu maisījumiem.
Sakņaugus var arī cept cepeškrāsnī, karamelizēt vai no tiem gatavot čipsus. Cepšanas laikā īpaši izceļas to dabiskais saldums, tāpēc bietes lieliski sader ar kazas sieru vai fetu, valriekstiem, āboliem un zaļumiem.
Bietes labi iederas pat kopā ar šokolādi, tāpēc no tām var pagatavot bagātīgu šokolādes kūku.
Lai bietes uzglabātu ilgāk, tās var arī marinēt. Marinēšanas laikā tās iegūst patīkamu skābenumu, un, pievienojot dažādas garšvielas, iespējams iegūt daudzveidīgas garšas. Marinētas bietes var izmantot salātos, pasniegt kā piedevu vai baudīt kā uzkodu.

Selerijas sakne var aizstāt sāli. Izteiksmīgas garšas un aromāta selerijas sakne ir plaši izmantojams dārzenis, ko var ēst gan svaigu, gan vārītu, ceptu vai sautētu. Tā piemērota zupām, sautējumiem, sacepumiem, salātiem, smūtijiem un buljoniem.
Neatkarīgi no izvēlētā pagatavošanas veida selerijas sakne saglabā vērtīgās uzturvielas – C un K vitamīnu, B grupas vitamīnus, kā arī kāliju, fosforu, kalciju, magniju un mangānu.
Virtuvē selerijas sakne var kļūt par lielisku alternatīvu kartupeļiem.
No tās var pagatavot biezeni, pievienojot ķiplokus, timiānu, rozmarīnu vai sinepes, kā arī sagriezt šķēlēs un cept cepeškrāsnī.
Interesanta šī dārzeņa īpašība ir iespēja to izmantot sāls vietā – ēdienam atliek pievienot smalki sakapātu selerijas sakni.

Pastinaks – saldāka alternatīva kartupeļiem un burkāniem. Šie dārzeņi Latvijas iedzīvotāju virtuvēs joprojām ir samērā reti sastopami.
Pēc izskata tie atgādina gaišus burkānus, taču garšā ir izteiktāki – saldeni, nedaudz riekstaini un aromātiski.
Termiski apstrādāti, īpaši cepti, pastinaki kļūst vēl saldāki, tāpēc tos var izmantot dažādos ēdienos līdzīgi kā citus sakņu dārzeņus.
Ar pastinakiem vērts eksperimentēt – sagriez tos gabaliņos, pievieno nedaudz eļļas un cep cepeškrāsnī vienus pašus vai kopā ar citiem dārzeņiem.
Tos var pievienot arī zupām un sautējumiem, kā arī izmantot biezeņa pagatavošanai.
Pastinaks ir laba alternatīva kartupeļiem, taču abi dārzeņi labi sader arī kopā – piemēram, no tiem var pagatavot aromātisku, viegli saldenu un krēmīgu zupu.

Saldie kartupeļi jeb batātes ir ļoti praktiski. Tos var pasniegt ne tikai kā piedevu gaļai vai zivīm, bet arī pievienot zupām, sautējumiem un salātiem.
Batātēs ir daudz šķiedrvielu, A un C vitamīna, kā arī antioksidantu, savukārt
to dabiskais saldums pat labi pazīstamiem ēdieniem piešķir jaunas garšas nianses.
Batātes piemērotas arī saldummīļiem. To dabiskais saldums un krēmīgā konsistence lieliski iederas desertos – piemēram, no tām var pagatavot saldo kartupeļu brauniju.
Batātes desertam piešķir mitrumu un maigumu, kā arī ļauj iegūt bagātīgu tekstūru, izmantojot mazāk papildu taukvielu.

Uzziņai
Krāsai ir nozīme
Sarkanās krāsas augļi un dārzeņi ir vērtīgs C un A vitamīna, kālija un antioksidantu avots.
Tie rūpējas par sirds veselību un profilaksi, samazina onkoloģisko saslimšanu risku, uzlabo muskuļu tonusu un smadzeņu darbību, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz ādas veselību.
Dzeltenās un oranžās krāsas dārza veltes stiprina imunitāti un nervu sistēmu, palīdz novērst iekaisumus un sirds saslimšanas, labvēlīgi iedarbojas uz redzi un var samazināt onkoloģisko slimību risku.
Šīs krāsas dārzeņi un augļi ir īpaši bagātīgs C vitamīna avots.
Zaļie augļi un dārzeņi rūpējas par sirds un asinsvadu veselību, stiprina kaulus un zobus, noder dažādu saslimšanu profilaksei, kā arī mazina iekaisuma procesus, aizsargā acu veselību, kā arī satur folskābi, kas īpaši noderīga sievietēm grūtniecības laikā.
Avots: aptieku tīkls “Apotheka”