Ja esat sākuši lasīt šīs rindas, tad zināt – turpmākās dažas rindkopas ir veltītas Liepājas sporta dzīves gada notikumam Nr.1 – Liepājas Olimpiskā centra atklāšanai. Ko varam gaidīt no šīs jaunās sporta būves un uz ko puslīdz droši varam necerēt? Uz šiem jautājumiem, iespējams, radīsit atbildi, ja lasīsit tālāk. Bet, ja jūs šie jautājumi neinteresē un vienkārši gribas zināt – kas, kur un kad, tad meklējiet informāciju par LOC notiekošo šīs sporta svētnīcas visnotaļ skopajās reklāmas aktivitātēs.

”Mēs jau sen to bijām pelnījuši,” teiktu vēju pilsētas dažāda lieluma un krāsu bumbu un bumbiņu pavēlnieki, kā arī citu sporta veidu pārstāvju saime un sporta dzīves peripetiju aktīvākie sekotāji. Un viņiem, viennozīmīgi, būtu taisnība. Beidzot Liepājas pilsēta ir tikusi pie multifunkcionālas sporta halles – Olimpiskā centra, kurš gan, jāatzīmē, ir tikai (vai jau) devītais pēc skaita mūsu valstī. Tas vien liecina par to, cik ērkšķains un augošās inflācijas bruģēts ir bijis ceļš līdz šīs būves atklāšanas svētkiem. Man gan nez kāpēc vienmēr šķitis, ka universālu lietu dzīvē nemēdz būt – arī sporta būvju gadījumā. Vieniem jaunuzceltās halles telpas ir labāk piemērotas, turpretī citiem rodas zināms iemesls kurnēšanai.

Neuzskaitīšu daudzās Liepājas Olimpiskā centra zāles un sporta telpas. Pats par sevi jau tas ir liels pluss, ka Liepājā beidzot tapusi mūsdienīga sporta celtne ar modernu relaksācijas centru un trenažieru zāli halles cokolstāvā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka Olimpiskajā centrā mājvietu radis Bērnu un jauniešu centrs un, protams, arī sporta organizācijas – Liepājas pilsētas Domes sporta pārvalde, Liepājas basketbola skola un Liepājas Kompleksā sporta skola. Funkcionāri un sportisti beidzot atrodas zem viena jumta. Priecē arī tas, ka ir padomāts par Olimpiskā centra apmeklētāju ērtībām, katrā stāvā ierīkojot kafejnīcu, garderobes un tualetes telpas.

Tomēr, vai viss šajā sporta centrā ir uzlūkojams caur ”rozā brillēm”? Negribētos piekrist LOK ģenerālsekretāra Eināra Fogeļa kunga teiktajam, apskatot halli, ka trūkumu noteikti nav. Manā skatījumā ir, un daži diezgan būtiski, lai gan visobjektīvāko vērtējumu varētu dot sportisti, kas Olimpisko centru izmanto ikdienā.

Vai nu tā ir kāda jauna arhitektūras mode vai nodeva laikam, taču sporta zālēs, manuprāt, traucējoša ir logu ierīkošana, jo pēc tam jācīnās gan ar dabisko apgaismojumu, gan ar saules stariem, kā tas ir gan Liepājas ledushallē, gan policijas sporta zālē, gan tagad arī jaunajā sporta bāzē. Par boksa ringa un cīņas paklāju neatbilstību noteiktajiem izmēriem nerunāšu, jo, cik noprotu, šo sporta veida speciālisti jau izteikuši savu neapmierinātību ar šo faktu, bet man nav īsti saprotams, kāpēc neatbilstoši standartiem ir divu pārveidojamo sporta spēļu laukumu izmēri? Jā, mēs varam lepoties ar to, ka, atšķirībā no Ventspils Olimpiskā centra, mēs varam vienlaicīgi spēlēt basketbolu uz trīs laukumiem (plus treniņzāle, kas izmantojama gan volejbolam, gan basketbolam), bet kur papildus laukumiem palikuši pāris metru līdz FIBA noteiktajiem to garuma 28 metriem? Negribot iznāk tā, ka sporta skolu audzēkņiem spēles jāaizvada uz nestandarta laukumiem. Iespējams, šie divi metri pazuda, novietojot pie vienas no halles sienām pārvietojamās skatītāju tribīnes.

Labā ziņa ir tā, ka mūsu pilsētā nākamgad notiks dāmu Eiropas čempionāta divu apakšgrupu spēles, bet sliktā ziņa ir tā, ka spēļu zālē nav divi līdzvērtīgi rezultātu tablo, un tie neatbilst augsta līmeņa (jeb 1.līmeņa) sacensību rīkošanai atbilstoši FIBA sacensību reglamentam, kas regulē šo sacensību norisi. Piemēram, netiek parādīts konkrētais punktu skaits, ko guvis katrs spēlētājs. Ventspilī šajā ziņā viss ir kārtībā.

Saprotams, ka halle nevar būt bezizmēra, tomēr ir lietas, kas Olimpiskā centra plānojumā liekas nepārdomātas. Komandu spēlētāji žēlojas par šaurību sev atvēlētajās telpās un arī tiesnešu ģērbtuves diemžēl izskatās nožēlojami. Lai gan tiesneši ir spēles normālas norises neatņemama sastāvdaļa, tomēr šajā hallē par viņiem nav padomāts. Toties ar VIP (jeb ļoooti svarīgu personu) zonu viss ir vislabākajā kārtībā un krutāk, iespējams, ir vienīgi ”Arēnā Rīga”.

Jau pirmajos halles darba mēnešos man nācies saskarties arī ar vairākām nesaprotamām, lai neteiktu – dīvainām, lietām. Vai tiešām tik ļoti nepieciešams komandu autobusus novietot halles durvju priekšā un spēlētāji ir tik vārgas būtnes, ka nespēj veikt liekus simts metrus līdz transportam, ja tam aiz halles ir paredzētas speciālas stāvvietas? Kamēr nav iespējams izmantot plānotās auto stāvvietas halles pagrabstāvā un bijušajā Jaunliepājas tirgus placī, tas rada lielas transporta novietošanas problēmas. Vai kādam nevajadzētu kontrolēt šīs lietas?

Un vēl. Kas bija tik ļoti slepens dažās dāmu komandu pirmssezonas pārbaudes spēlēs, ka halles apsargs stāvēja kā klints, lietojot maģiskos vārdiņus – ”Priekšniecības rīkojums – nevienu nelaist!”, un arī nelaida nevienu no nedaudzajiem ieinteresētajiem skatītājiem sporta zālē. Nelīdzēja arī mana basketbola tiesneša licence un arguments, ka mums ir vienošanās ar kolēģi pēc spēles paanalizēt viņa darbu laukumā, lai varētu labāk sagatavoties jaunajai basketbola sezonai. Man gan vienmēr ir šķitis, ka sporta spēles ir domātas skatītājiem, jo šoreiz eventuālo vērotāju vidū nebija neviena pretinieku komandas spiega ar atbilstošu videoaparatūru. Laikam tā ir tikai mana alošanās.

Gribētos atzīmēt, ka viss augstāk minētais ir tikai un vienīgi autora subjektīvs viedoklis par jauno Liepājas Olimpisko centru, un ceru, ka sporta funkcionāri man nepiedāvās pildspalvu ar Liepājas Olimpiskā centra simboliku, kā tas gadījās vienam no Liepājas žurnālistiem, lai vismaz uzraksta par LOC kaut ko labu. Par labo mēs jau tāpat visu vai gandrīz visu zinām, bet gribētos, lai Liepājas Olimpiskais centrs tiešām būtu pats labākais savu priekšteču vidū un, līdzīgi kā vēsta ”Arēna Rīga” reklāmas sauklis, tā patiešām būtu vieta svētkiem.

Ja gribas uzsaukt tostu, nemaz nav jābūt īstam gruzīnam – arī latvieši iemeslu var atrast vienmēr. Tādēļ gribas jaunajam Liepājas Olimpiskajam centram vēlēt: ”Lai laba aura, lai daudz aizraujošu sportisku cīniņu, ievērojot godīgas spēles principus, un lai izdodas viss iecerētais!”

Dainis Grīnbergs,
basketbola komisārs