Finito! Profesionālā basketbola sezona Liepājā ir galā. Protams, neņem ļaunā “Liepājas metalurga” dāmas, kuras turpina cīnīties par Latvijas Sieviešu basketbola līgas bronzu, nedusmojas arī ”Liepājas lauvu” fārmklubs, kas spēlējas “Rietumu līgā”, taču, ja ar profesionālu basketbolu mēs joprojām saprotam to ko saprotam, tad tieši “Liepājas lauvu” basketbolisti, Latvijas Basketbola līgas ceturtdaļfinālā divos mačos pēc kārtas atzīstot, ka šobrīd BK “Valmiera” spēj vairāk spēlēt LBL pusfinālā, ir pielikuši punktu basketbola pavasarim.

Tas nav tas, kas tika gaidīts! Ja kāds, jo īpaši kluba vadībā, šādu situāciju atzīst kā atzīstamu un attaisnojamu, tad šim kādam visticamāk vajadzētu tomēr darīt kaut ko citu. Tā viņš vairāk palīdzētu Liepājas basketbolam. Šobrīd subjektīvs un vienpersonisks vērtējums par trim lietām no cilvēka, kurš aizvadītajā sezonā bijis uz gandrīz tikpat daudzām spēlēm Liepājā, cik lauvu basketbolisti un treneru brigāde.

Pirmais lielais jautājums – ekonomiski liepājniecisks. Precīzi tas netiek publiskots, bet noslēpums tas arī nav, ka Liepājas kluba budžets tradicionāli nav no lielākajiem pārējo LBL komandu kontekstā, lai neteiktu, ka ir viens no mazākajiem. Tomēr, pie mums aizvadītajā sezonā spēlēja pārītis leģionāru un virkne, teiksim tā, pusleģionāru, kas nav izauguši par basketbolistiem vēja pilsētā, tomēr nav arī ārzemnieki, ja vien par ārzemēm un viesspēlētājiem neuzskatām visu un visus, kas atrodas tālāk par lielajiem propelleriem Grobiņas pievārtē. Spēlēja arī Liepājas puikas. Tiesa, daudz nebūs aizšauts garām, ja apgalvosim, ka reāli par liepājniekiem komandā var saukt Klāvu Ansonu, var arī Vairi Pusaudzi vismaz līdz tam brīdim, kamēr lauvu kreklā nesāka spēlēt Edgars Jeromanovs. Lai man piedod Mareks Mejeris, atvaino arī Artis Ate, bet viņu nospēlēto lomu komandā aizvadītajā sezonā būtībā varēja arī nenospēlēt. Protams, nevar noliegt, ka abiem jaunajiem basketbolistiem pieredze ir kaut vai pasēdēt uz viena soliņa ar Jevgēņiju Kosuškinu, Uģi Viļumu, Oļegu Kožeņecu un Laimoni Kisieļus, tomēr esošās koncepcijas ietvaros saukt viņus par atslēgas spēlētājiem nozīmētu runāt muļķības. Ar to visu es gribēju retoriski jautāt – vai LBL 5.vietu (no sešām, kā beigās izrādījās) Liepāja nevarēja izcīnīt, piemēram, finansējot tikai “Liepājas lauvu” fārmklubu, kuru sastāvu pastiprinātu ar Klāvu Ansonu un Vairi Pusaudzi, nu labi, arī Jevgēņijs Kosuškins un Uģis Viļums ļoti piestāv šai pilsētai un komandai? Skaidrs, ka šādā gadījumā mums visticamāk nebūtu uzspīdējusi iespēja redzēt Liepājā Baltijas basketbola labākos klubus, tomēr, ja iznākums ir tāds, kāds tas ir, tad pamats vismaz diskusijām ir pilnīgi noteikti. Dabīgi, pēc kara runāt vienmēr ir vieglāk, turklāt parasti visgudrākie izrādās tie, kuri nemaz nav karojuši. Un tomēr, personīgi man nešķiet, ka senais jautājums par Liepājas basketbolu un liepājnieku lomu tajā visā būtu atbildēts. Šī bija kārtējā sezona, kuru nevar nosaukt par atbildi!

Vēl viens jautājums, kas zināmā, ļoti lielā mērā, saistās ar iepriekšējo ir basketbola popularitāte šajā pilsētā un kluba mājas spēļu apmeklējums. Es nešaubos ne mirkli, ka šobrīd daudzi runā, ja jau nav rezultāta, tad varēja spēlēt ar vietējiem, bet, ja spēlētu ar vietējiem un nebūtu rezultāta, tad daudzi būtu zinājuši, ka tas taču ir skaidrs kā dienā, ka bez nopietna sastāva nevar būt rezultāta. Šis ir ļoti šaurs naža asmens, pa kuru nostaigāt jebkuras kvalifikācijas kluba vadībai ir liels izaicinājums. Saskaņā ar pieejamo statistiku, vidēji uz “Liepājas lauvu” mājas spēli aizvadītajā sezonā atnāca 500 cilvēku. Dabā tie labākajā gadījumā bija 400, no tiem biļetes nopirka varbūt 300, nu varbūt 350. Pavisam šajā sezonā Liepājā notika 21 oficiāla basketbola spēle, ja skaita kopā LBL un BBL. Sanāk nepilni 7 ar pusi tūkstoši apmeklētāju visā sezonā. Lai gan Olimpiskā centra elektroniskajā bukletā melns uz pelēka rakstīts, ka sporta pasākuma laikā teorētiski pieejamas 3000 sēdvietas. Tas ir vienā spēlē! Un tagad ideja – varbūt, ka pašvaldība, kas relatīvi biezā slānī atbalsta “Liepājas lauvas” un basketbolu vispār, varētu, piemēram, uzsaukt liepājniekiem groza bumbu. Nevaru precīzi sarēķināt, jo nav precīzu skaitļu, taču latu izteiksmē man sanāk, ka attiecīgajā kontā jāieskaita kādi 15 tūkstoši un paziņojumam “Liepājā basketbols par brīvu!!!” būtu pilnīgi reāls pamats. Privātas iniciatīvas gadījumā paziņojumu varētu aizstāt ar, teiksim, “Īsts alus nav par velti, bet kārtīgs basketbols gan!!!”. Ja Īrijas un Britu salu ēnā joprojām ticam, ka šajā pilsētā dzīvo kādi astoņdesmit, varbūt, pieci tūkstoši, sanāk aptuveni 17, 18 santīmi gadā no sejas municipālās versijas gadījumā vai pusotra nacionāla līmeņa TV reklāmas kampaņa, ja startē kāds vairāk vai mazāk privāts uzņēmums. Toties tad vismaz varētu braukt virsū pilsētniekiem un teikt, ka finanses vairs nav arguments, lai sēdētu mājās un lūrētu “Basketbola apskatu” pa TV. Tad varētu sākt sabiedriski apspriest (lasi – mērīt) saturu un tā kvalitāti.

Visbeidzot, kas ir noticis šajā sezonā sportisko rezultātu kontekstā. Būtībā jau nekas mežonīgi nežēlīgs, bet nekas arī ārprātā pārsteidzošs un patīkams. “Liepājas lauvas” divos turnīros kopumā aizvadījušas 42 spēles, kurās gūtas 14 uzvaras. LBL gadījumā skats gaišāks – 10 no 24, BBL bezcerīgāks – 4 no 18. Lai gan vienu brīdi šķita, ka lauvas labāk spēlē izbraukumā, beigās tomēr sanāk, ka 7 uzvaras izcīnītas mājās, tikpat svešumā. Formāli skatoties, šī sezona bija pat veiksmīgāka nekā iepriekšējā, kad Baltijas Basketbola līgas Elites divīzijā no “Liepājas lauvām” nebija ne pussmakas, bet Latvijas Basketbola līgā Liepājas klubs, kurā arī toreiz spēlēja kaudze neliepājnieku, ierindojās 6.vietā. Tiesa 6.vieta no deviņām tomēr izskatās labāk, nekā 5. no sešām, lai gan arī 2008./2009. sezonā aiz mums bija tikai “Zemgale”, “Ķeizarmežs” un šobrīd LBL 1.divīzijā neesoša komanda “ASK/Buki”. Kas interesanti, patiesībā viss varēja būt arī pilnīgi citādi, ja Valmieras puikam Sandim Amoliņam tas trošaks otrā play-off mača pirmspēdējā sekundē nebūtu ielidojis grozā, tad “Barona” ultrām būtu bijusi iespēja braukt ālēties uz rietumiem nevis ziemeļaustrumiem, bet mēs varētu teikt, ka salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, labāk nekā Liepājā basketbolu prot spēlēt un rīkot tikai Ventspilī un Rīgā.

Tad nu sanāk, ka starp debesīm un elli būtībā ir viens tālmetiens! Nu labi, viens konkrētas komandas, konkrēta spēlētāja tālmetiens! Vasarā atpūšamies un uzspēlējam bruģa bumbu, bet kad nāks tuvāk “noskūpstītas lapas no rīta”, tad skatīsim, kas un kā…!

Edgars Džiguns,
basketbola skribents,
par kuru citi domā, ka viņš Liepājas Olimpiskajā centrā basketbola spēļu laikā atbild par tablo 🙂