Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar “Altum” palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljonu eiro. Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzība sniegta maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču lielo uzņēmumu atbalstam pēckrīzes laikā īpaši radītas programmas līdz šim nebija.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visā pasaulē, tāpēc pat ļoti lieli un kopumā veselīgi uzņēmumi saskaras ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāve, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, var radīt īslaicīgu “naudas badu”. Savukārt komercbankas ne vienmēr noreaģē ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

“Altum” ir spēris drosmīgu soli un iniciējis vēl nebijušu lielo uzņēmumu atbalsta programmas izveidi, kas palīdzēs tieši Latvijas lielajiem nozaru flagmaņiem. Plāns ir ne tikai ambiciozs, bet arī atdevi sološs. Valsts ieguldījums būtu 50 miljoni, bet vēl 50 miljoni tiktu piesaistīti no privātajiem investoriem, tādiem kā pensiju kapitāla fondi. Šie 100 miljoni ļautu atbalstīt ap 20–30 lielo uzņēmumu, kurus īpaši ietekmējis Covid-19 laiks. Taču svarīgākais, ka šis nebūs dāvinājums, valsts to saņems atpakaļ ar atdevi.

Plānotajā programmā par lielu uzskatāms uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar vismaz 250 darbiniekiem vai ar mazāku darbinieku skaitu, bet ar 50 miljonu eiro lielu apgrozījumu un vismaz 43 miljonu eiro aktīvu kopsummu. Jebkura šāda uzņēmuma zaudējums Latvijas ekonomikai būtu ļoti sāpīgs.

Daudzos lielajos uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 1000 darbinieku, līdz ar to, vidēji rēķinot, ar programmas atbalstu varētu nodrošināt 10 000 darba vietu saglabāšanu, tādējādi jau primāri pasargājot Valsts kasi no milzīgiem izdevumiem, ja kāda uzņēmuma slēgšanas vai darbinieku masveida atlaišanas gadījumā nāktos izmaksāt bezdarbnieku pabalstus. Taču, protams, tas nav vienīgais šo uzņēmumu tiešais pienesums Latvijas ekonomikai. Tie ir arī miljonos mērāmi nodokļu maksājumi valsts budžetā. Jau atkal pavisam pieticīgi rēķinot, vidēji šo uzņēmumu nodokļu maksājumi gadā pārsniedz piecus miljonus eiro, tātad pat 10 šādu uzņēmumu darbības nodrošināšana vien atsver valsts ieguldījumu programmā.

Publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par to, kam palīdzēt – lielajiem vai mazajiem uzņēmumiem? Kopumā jautājums ir nevietā, jo jāpalīdz ir visiem, taču ar tieši tam pielāgotu atbalsta rīku. Daudziem maziem vai vidējiem uzņēmumiem dīkstāves pabalsts var būt noderīgs kā īstermiņa risinājums, taču lielajiem ražotājiem nepieciešama cita vēriena un rakstura atbalsts. Turklāt, pretstatot uzņēmumus pēc lieluma, aizmirstam, ka patiesībā ekonomikas ķēdēs tie sadarbojas un ir viens otram nepieciešami. Latvijas ekonomikā var redzēt tā saukto Pareto principu, kad neliels skaits lielo uzņēmumu nodrošina lielāko daļu apgrozījuma un darba vietu.

Reinis Bērziņš, finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs